Stīvija Niksa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stīvija Niksa
Stevie Nicks
StevieNicks2.jpg
Galvenā informācija
Dzimusi Stefānija Linna Niksa
1948. gada 26. maijā (71 gads)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Žanri Poproks, popmūzika, softroks
Nodarbošanās Dziedātāja, komponiste
Instrumenti Vokāls, tamburīns, klavieres, ģitāra
Darbības gadi 1968—pašlaik
Izdevēji Atlantic Records, Modern Records, Reprise, WEA, Warners
Darbība ar Fleetwood Mac, Buckingham Nicks, Tom Petty and the Heartbreakers
Mājaslapa stevienicksofficial.com

Stefānija Linna "Stīvija" Niksa (angļu: Stephanie Lynn "Stevie" Nicks; dzimusi 1948. gada 26. maijā), atzīta par "valdošo rokenrola karalieni",[1] ir amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa ir vislabāk pazīstama par darbību rokgrupā Fleetwood Mac un viņas godalgoto solo karjeru. Stīvija Niksa ir sarakstījusi vai izpildījusi vairāk nekā četrdesmit ASV top 50 dziesmas un, kopā ņemot Fleetwood Mac un solo albumus, viņas albumi ir pārdoti vairāk nekā 140 miljonos kopiju. Viņai ir bijusi liela ietekme uz modi, mūziku un mūzikas izpildīšanu. Stīvija Niksa ir ierindota starp "55 visu laiku labākajiem dziesmu autoriem" un "100 visu laiku dižākajām dziedātājām".[2][3] 1998. gadā kopā ar Fleetwood Mac viņa tika iekļauta Rokenrola slavas zālē. Stīvija Niksa ir ieguvusi astoņas Grammy balvas nominācijas un vairākas American Music Awards.[4] Ar Fleetwood Mac viņa ir ieguvusi 1978. gada Grammy balvu par gada albumu un vēl piecas Grammy nominācijas. Niksa ir atpazīstama ar savu atšķirīgo balss tembru, mistisku vizuālo tēlu un simboliskajām dziesmām.[5]

Muzikālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stīvijai Niksai interese par mūziku sākās bērnībā, jo viņas vectēvs Ārons Džess Nikss bija kantrimūzikas dziedātājs. Kopā ar vectēvu viņa bieži dziedāja duetus. Sešpadsmit gadu vecumā viņa ieguva savu pirmo ģitāru un uzsāka rakstīt dziesmas.[6] Vidusskolā viņa iepazinās ar ģitāristu Lindsiju Bakingemu. 1967. gadā Lindsijs aicināja Stīviju pievienoties psihodēliskā roka grupai Fritz. Grupa bija "iesildījmākslinieki" vietējos šovos, uzstājoties pirms Džimija Hendriksa un Dženisas Džoplinas, kas arī bija daži no Niksas mākslinieciskās iedvesmas avotiem.[7]

1972. gadā Lindsijs ar Stīviju pameta Fritz un dibināja duetu Buckingham Nicks. Mūziķi pārvācās uz Losandželosu un, dzīvojot nabadzībā, izdeva savu pirmo albumu Buckingham Nicks. Albums bija komerciāli ļoti neveiksmīgs, tādēļ ierakstu kompānija Polydor pārtrauca sadarbību ar viņiem. 1974. gadā studijā, kurā Lindsijs ar Stīviju ierakstīja savu albumu, viesojās Lielbritānijas blūza apvienības Fleetwood Mac dalībnieks Miks Flītvuds. Mūziķis meklēja studiju grupas nākamajam albumam. Studijas inženieri, lai demonstrētu dažādus tur veiktos ierakstus, atskaņoja Lindsija un Stīvijas dziesmu Frozen Love. Mikam Flītvudam patika Lindsija ģitāras spēlēšanas prasme. Drīz pēc tam līdzšinējais Fleetwood Mac ģitārists Bobs Velšs pameta grupu. Flītvuds aicināja Lindsiju pievienoties grupai, bet Lindsijs uzstāja, ka pievienosies tikai, ja Stīvija arī piedalīsies grupā.[8]

1975. gadā Niksa kopā ar savu Lindsiju pievienojās Fleetwood Mac. Tajā pašā gadā grupa izdeva albumu Fleetwood Mac, kas sasniedza 1. vietu ASV albumu topā. Divus gadus vēlāk tika izdots otrais Fleetwood Mac albums ar Lindsiju un Stīviju — Rumours. Šis albums kļuva par tā gada veiksmīgāko albumu, pārdodot 40 miljonus kopiju un kļūstot par piekto visu laiku komerciāli veiksmīgāko albumu. Rumours atradās ASV albumu topā 1. vietā 31 nedēļu, kā arī sasniedza topa virsotni vairākās pasaules valstīs. 1978. gadā tas ieguva Grammy balvu par gada albumu. No albuma tika izdoti četri singli, no kuriem Niksas sarakstītā dziesma Dreams bija komerciāli veiksmīgākā, kļūstot par vienīgo 1. vietu ASV singlu topā sasniegušo Fleetwood Mac singlu.[9]

1980. gadā viņa dibināja ierakstu kompāniju Modern Records. Gadu vēlāk, vēl joprojām atrodoties Fleetwood Mac sastāvā, Stīvija Niksa izdeva savu pirmo solo albumu — Bella Donna, kas sasniedza Billboard albumu topa virsotni un ieguva platīna statusu mazāk kā trīs mēnešus pēc tā izdošanas.[10] Viņa ir izdevusi astoņus solo studijas albumus, jaunākais ir 2014. gada oktobrī izdotais 24 Karat Gold: Songs from the Vault. Savā solo karjerā mūziķe ir cieši sadarbojusies ar grupu Tom Petty and the Heartbreakers. Viņu kopdziesma Stop Draggin' My Heart Around ir abu mūziķu veiksmīgākais solo singls.

2019. gadā uzņemta Rokenrola slavas zālē kā solo māksliniece, kļūstot par pirmos sievieti, kas slavas zālē uzņemta divas reizes jo jau 1998. gadā saņēma šo atzinību kā Fleetwood Mac dalībniece[11].

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi

Ar Fleetwood Mac[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Lindsiju Bakingemu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «1981 Rolling Stone Covers: RS351: Stevie Nicks». Rolling Stone. 1981. gada 3. septembris. Skatīts: 2011. gada 5. oktobris.
  2. «100 Greatest Songwriters of All Time». Rolling Stone. Skatīts: 2016. gada 2. decembris.
  3. «100 Greatest Singers of All Time, No. 98, Stevie Nicks». Rolling Stone. Skatīts: 2012. gada 31. oktobris.
  4. «Grammy Nominations». Ledge. fleetwoodmac.net. 2008. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 5. oktobris.
  5. «Stevie Nicks in LA Times». Rockalittle.com. 1997. gada 23. oktobris. Skatīts: 2011. gada 18. februāris.
  6. Mike Ragogna. «In Your Dreams Documentary Premieres at Hampton's: Chatting With Stevie Nicks». The Huffington Post, 2012. Skatīts: 2013. gada 8. jūlijs.
  7. «Javier Pacheco Question and Answer Session». fleetwoodmac.net. July 5–24, 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. septembrī. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijs.
  8. Leah Furman. Rumours Exposed: The Unauthorized Biography of Fleetwood Mac. Citadel Press, 2003. 80–81. lpp. ISBN 978-0-8065-2472-6.
  9. «Fleetwood Mac sasniegumi singlu topos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 11. decembrī.
  10. Bella Donna sertifikāciju vēsture
  11. «Dženeta Džeksone, "Radiohead" un "The Cure" uzņemti Rokenrola slavas zālē». TVNET. 30.03.2019. Skatīts: 02.04.2019.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]