Staņislavs Zukulis
Staņislavs Zukulis (1929–1993) bija latviešu jurists, VDK darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (1984–1990).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1929. gada 17. oktobrī Rīgā. Pēc Vērmahta iebrukuma Latvijā Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūlijā kopā māti Jadvigu bēga uz Novosibirsku, pēc tam uz Tomskas apgabalu. 1945. gadā atgriezās Rīgā, mācījās Rīgas 22. vidusskolā. No 1949. gada augusta darbojās kā LPSR Valsts drošības ministrijas tulks, no 1952. gada kā operatīvais pilnvarotais, līdztekus mācījās LVU Juridiskajā fakultātē un PSRS Valsts drošības ministrijas Ļeņingradas skolā. No 1961. līdz 1967. gadam bija PSRS Ministru padomes VDK komisāra biroja darbinieks koordinācijai un saziņai ar VDR Valsts drošības ministriju (Stasi).
Pēc atgriešanās Latvijā 1967. gadā Staņislavs Zukulis bija LPSR VDK 1. daļas nodaļas priekšnieks (1967-1972), LPSR VDK 5. daļas priekšnieks (1972-1984). 1984. gada maijā viņu iecēla par LPSR VDK priekšsēdētāju ģenerālmajora pakāpē. 1985. gadā Zukulis kļuva par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu, 1986. gadā par LKP CK biroja locekļa kandidātu, 1989. gada augustā par LKP CK biroja locekli, 1990. gada 5. martā atcelts no amata un pensionējās. Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā Zukulis no 1990. gada maija līdz decembrim bija LKP CK konsultants, tad LKP CK Informācijas centra Informācijas operatīvās analīzes un realizācijas grupas vadītājs.[1]
Miris 1993. gada 5. maijā Rīgā, apglabāts Miķeļa kapos.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zukulis Staņislavs Viktora d. kgb.arhivi.lv
- ↑ timenote.info