Valsts drošības komiteja
| Комитет государственной безопасности | |
 | |
| Aģentūras pārskats | |
|---|---|
| Izveidota | 1954. gada 13. martā |
| Priekš | |
| Izjukusi | 1991. gada 3. decembrī |
| Veids | Valsts drošība |
| Jurisdikcija |
 PSRS |
| Galvenā mītne |
Maskava, PSRS |
| Moto | Верность Партии — Верность Родине |
| Iestāde pakļauta |
PSRS MP (1954—1978) PSKP CK (1954—1990) PSRS prezidents (1990—1991) PSRS AP (1991) |
Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (krievu: Комитет государственной безопасности, КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra. Izveidota 1954. gada 13. martā, atdalot no Valsts drošības ministrijas vairākas pārvaldes, dienestus un nodaļas. VDK sastāvā ietilpa valsts drošības institūcijas, robežsardzes karaspēks, valdības sakaru karaspēks, pretizlūkošanas institūcijas, mācību iestādes un zinātniski pētnieciskās iestādes. Sākotnēji tā bija pakļauta Ministru Padomei, bet 1978. gadā, kad VDK priekšsēdētājs bija Jurijs Andropovs, tika panākta komitejas statusa paaugstināšana un nepakļaušana Ministru Padomei. Likvidēta 1991. gada 3. decembrī.
Okupācijas periodā Latvijas Republikas teritorijā darbojās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, kura formāli bija pakļauta Latvijas PSR Ministru padomei.
Uz VDK pamatiem 1992. gadā pēc prezidenta Jeļcina rīkojuma izveidoja Krievijas Federācijas Drošības ministriju (Министерство безопасности Российской Федерации), ko 1993. gadā pārveidoja par Krievijas Federācijas Federālo pretizlūkošanas dienestu (Федеральная служба контрразведки Российской Федерации), bet 1995. gadā par Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu (Федеральная служба безопасности Российской Федерации, (ФСБ России)).
Padomju drošības dienesta nosaukumu maiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1917.—1922. gadā: KSFPR Tautas komisāru padomes Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu (ВЧК СНК РСФСР)
- 1922.—1923. gadā: KSFPR Iekšlietu tautas komisariāta Valsts politiskā pārvalde (ГПУ при НКВД РСФСР)
- 1923.—1934. gadā: PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde (ОГПУ при СНК СССР)
- 1934.—1943. gadā: PSRS Iekšlietu tautas komisariāts (НКВД СССР)
- 1943.—1954. gadā: PSRS Valsts drošības ministrija (МГБ СССР)
- 1954.—1991. gadā: PSRS Valsts drošības komiteja (КГБ СССР)
VDK priekšsēdētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ivans Serovs (Иван Александрович Серов; 1954—1958)
- Aleksandrs Šeļepins (Александр Николаевич Шелепин; 1958—1961)
- Vladimirs Semičastnijs (Владимир Ефимович Семичастный; 1961—1967)
- Jurijs Andropovs (Юрий Владимирович Андропов; 1967—1982)
- Vitālijs Fedorčuks (Виталий Васильевич Федорчук; 1982)
- Viktors Čebrikovs (Виктор Михайлович Чебриков; 1982—1988)
- Vladimirs Krjučkovs (Владимир Александрович Крючков; 1988—1991)
- Vadims Bakatins (Вадим Викторович Бакатин; 1991)
VDK pārvaldes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pirmā galvenā pārvalde — ārējā izlūkošana
- Otrā galvenā pārvalde — iekšējā drošība un pretizlūkošana
- Trešā galvenā pārvalde (Īpašā nodaļa) — militārā pretizlūkošana
- 4. pārvalde — cīņa ar pretpadomju elementiem (1954. — 1960.), drošība transportā (1981. — 1991.)
- 5. pārvalde — ekonomiskā drošība (1954. — 1960.), cīņa ar pretpadomju elementiem, baznīcu, sektām u.c. (1967. — 1989.)
- 6. pārvalde — drošība transportā (1954. — 1960.), ekonomiskā pretizlūkošana un rūpnieciskā drošība (1982. — 1991.)
- 7. pārvalde — operatīvie meklēšanas darbi
- 8. galvenā pārvalde — šifrēšana—dešifrēšana un sakaru nodrošināšana
- 9. pārvalde — partijas un valdības vadītāju apsardze
- 10. pārvalde — Maskavas Kremļa komendanta pārvalde (1954. — 1958.)
- 14. pārvalde — medicīna, veselības aizsardzība
- 15. pārvalde — aizsargājamu objektu darbības nodrošināšana
- 16. pārvalde — elektroniskā izlūkošana, radiopārtveršana un dešifrēšana (1973. — 1991.)
- Robežsardzes karaspēka galvenā pārvalde
- Operatīvi tehniskā pārvalde
- Militāro objektu celtniecības pārvalde
Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas gadiem ilgi notika diskusijas par Latvijas PSR VDK kartotēkas ("Čekas maisu") publiskošanu. VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā Latvijas PSR VDK dokumentus jānodod atklātībai un brīvai pētniecībai.[1] 2018. gada 20. decembrī kartotēka tika atvērta publiskai apskatei internetā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Linda KUSIŅA-ŠULCE. «Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?». LA.lv (latviešu), 27.12.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-28. Skatīts: 2018-12-27.
- ↑ Guntars Laganovskis. «Papildināts: Publisko VDK dokumentus - LV portāls». lvportals.lv (latviešu), 19.12.2018. Skatīts: 2018-12-27.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valsts drošības komiteja.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|