Starkāji

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Starkāju pārstāvji — starītes.

Starkāji (Actinopodea, Actinopoda) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase, kuras pārstāvjiem pseidopodijas jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par aksopodijiem. Mikrocaurulītes ir apkopotas ģeometriski simetriskos agregātos, kuru uzbūve ir specifiska dažādiem taksoniem. Aksopodiji ir izvietoti radiāli un, kā likums, nodrošina planktona organismiem planēšanu ūdenī. Turklāt tie tiek izmantoti barības satveršanai un uzņemšanai.

Izņemot saulenītes (Heliozoa), kuras ir sastopamas gan saldūdenī, gan sāļūdenī visi starkāji dzīvo jūrā. To svarīga īpašība ir neorganisks skelets vai adatas. Starkāju jūras formas līdz šim saucās starītes jeb radiolārijas (Radiolaria), bet tā kā to starpā ir zināmas daudzas atšķirības morfoloģijā, ultrastruktūrā, attīstības ciklos un skeleta elementu ķīmiskajā sastāvā, šo grupu ir lietderīgi sadalīt trijās klasēs (Acantharea, Polycystinea, Phaeodarea).

Starkāju sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starkāju virsklase tiek dalīta četrās klasēs.