Pārtika
Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā. Pārtikas produktus pēc izcelsmes iedala dzīvnieku un augu izcelsmes produktos. Par augu izcelsmes produktiem uzskata arī sēnes. Uzturlīdzekļi sastāv no uzturvielām — vitamīniem, taukiem, ogļhidrātiem, mikroelementiem, olbaltumvielām.
Cilvēka uztura pamatā ir sabalansēts pārtikas produktu patēriņš, kas nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas. Nepareiza pārtikas izvēle vai uztura nesabalansētība var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, aptaukošanos, diabētu, sirds un asinsvadu slimības vai nepietiekamu uzturvielu daudzumu, piemēram, vitamīnu un minerālvielu trūkumu.
Pārtikas rūpniecība ietver visu procesu, sākot no lauksaimniecības un lopkopības līdz pārtikas apstrādei, iepakošanai un izplatīšanai. Tajā pašā laikā, pieaugot sabiedrības interesei par veselīgu dzīvesveidu un ilgtspējību, pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, bezglutēna un veģetāro produktu klāsta arvien palielinās. Globāli pieaug arī bažas par pārtikas drošību un piegādes ķēžu stabilitāti, īpaši klimata pārmaiņu, pārtikas izšķērdēšanas un pārapdzīvotības kontekstā.
Pārtikas avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārtikas produkti tiek iegūti no dažādiem avotiem, tostarp augiem, dzīvniekiem, sēnēm un mikroorganismiem.
Augu valsts pārtika – augi ir nozīmīgs pārtikas avots cilvēkiem un daudziem citiem dzīvniekiem. Cilvēki uzturā lieto graudaugus (piemēram, kviešus, rīsus, kukurūzu), dārzeņus, augļus, riekstus un sēklas. Augu valsts produkti ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām.
Dzīvnieku valsts pārtika – gaļa, zivis, piena produkti un olas nodrošina organismu ar olbaltumvielām, taukiem un citām uzturvielām. Gaļa dzīvnieku valsts pārtikas produktu tiek iegūta no dažādiem mājlopiem, piemēram, liellopiem, cūkām, aitām un mājputniem, kā arī no savvaļas dzīvniekiem un zivīm.
Sēnes un mikroorganismi – sēnes ir vēl viens pārtikas avots, ko lieto gan cilvēki, gan dzīvnieki. Dažas sēņu sugas tiek izmantotas kā uzturā bagātīgs olbaltumvielu avots, piemēram, šampinjoni un austeru sēnes. Mikroorganismus izmanto fermentācijas procesā, piemēram, jogurta, siera un skābētu dārzeņu ražošanā.[1]
Pārtika, ko uzņem citi organismi – ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki un mikroorganismi iegūst pārtiku no dažādiem avotiem:
- Zālēdāji galvenokārt barojas ar augiem un augu daļām, piemēram, lapām, zāli un augļiem. Šajā grupā ietilpst govis, stirnas, truši un daudzi kukaiņi, piemēram, kāpuri.[2]
- Plēsēji barojas ar citiem dzīvniekiem. Tie var būt gan mazi, piemēram, zirnekļi un čūskas, gan lieli, piemēram, lauvas un haizivis.
- Visēdāji uzturā lieto gan augu, gan dzīvnieku valsts pārtiku. Šajā grupā ietilpst cilvēki, lāči, cūkas un daudzi putni.
- Saprofīti un detrītēdāji barojas ar trūdošiem organiskiem materiāliem un augu un dzīvnieku atliekām, kas ir sākušas sadalīties. Tiem ir svarīga loma ekosistēmās, jo palīdz noārdīt organiskās vielas un veicina barības vielu apriti. Šajā grupā ietilpst sēnes, baktērijas, sliekas un daži kukaiņi, piemēram, gružu vaboles.[3]
- Parazīti dzīvo uz citu organismu rēķina un barojas ar to audiem vai ķermeņa šķidrumiem. Piemēram, lenteņi un utis izmanto saimniekorganismus kā pārtikas avotu.[4]
Pārtikas avotu daudzveidība nodrošina ekosistēmu līdzsvaru un uztur barības ķēžu darbību dabā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Whitney Bauck. «A mushrooming trend: how fungi became an It food». The Guardian (en-GB), 2023-12-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-03-27.
- ↑ «Herbivore | Britannica». www.britannica.com (angļu). 2025-03-14. Skatīts: 2025-03-27.
- ↑ Graham E. Rotheray. Saprophagy, Developing on Decay. Cham : Springer International Publishing, 2019. 141–173. lpp. ISBN 978-3-319-92546-2.
- ↑ CDC. «About Parasites». Parasites (en-us), 2024-11-14. Skatīts: 2025-03-27.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārtika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|