Statistiskā novērošana

Statistiskā novērošana ir informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem.

Izdala divus novērojumu veidus:

• valsts statistiskie novērojumi (valsts programmas, valsts vai pašvaldību institūcijas);
• citi statistiskie novērojumi (juridiskās vai fiziskās personas).

Statistisko informāciju iegūst, izmantojot šādus novērošanas paņēmienus:

• apkopojot statistikas anketas un pārskatus;
• izmantojot valsts reģistru un citu informāciju sistēmu datus;
• veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus.

Biežāk pieļautās kļūdas statiskajā novērošanā

Kļūdas rodas no neprecizitātes, ko var pamanīt novirzē starp faktiskajiem un aprēķinātajiem datiem. Šīs kļūdas iedala reģistrācijas un reprezentativitātes kļūdās. Tās rodas respondentu nepatiesu atbilžu dēļ, kas var tikt veiktas gan apzināti, gan neapzināti, kā arī neprecīzas datu apkopošanas rezultātā. Abi kļūdu veidi var būt nejauši vai sistemātiski.

• Nejaušās reģistrācijas kļūdas var pieļaut respondents savās atbildēs vai arī reģistrators pie veidlapu aizpildīšanas.
• Sistemātiskās reģistrācijas kļūdas var būt apzinātās (tīša, tendencioza faktu sagrozīšana), kā arī neapzinātās (mērinstrumentu neprecizitātes dēļ, reģistratora paviršības dēļ u.t.t.
• Nejaušās reprezentācijas kļūdas ir novirze, kas rodas, jo novērošanai atlasīto vienību kopa nepilnīgi atspoguļo visu kopu.
• Sistemātiskās reprezentācijas kļūdas rodas, neievērojot pētāmās kopas nejaušās atlases principus.