Stefana—Bolcmaņa konstante

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Stefana—Bolcmaņa konstante (σ) ir fundamentāla fizikāla konstante, kas ietilpst likumā, kurš nosaka absolūti melna ķermeņa integrālo emitētspēju. Nosaukta par godu fiziķiem Jozefam Stefanam un Ludvigam Bolcmaanim, kas atklājuši Stefana—Bolcmaņa likumu.

Stefana—Bolcmaņa konstantes vērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stefana—Bolcmaņa konstantes vērtība SI sistēmā[1]:
.
  • Stefana—Bolcmaņa konstantes vērtība cgs sistēmā:
.
.

Stefana—Bolcmaņa konstante σ tika aprēķināta pēc šādas formulas:

kur:

ir Bolcmaņa konstante;
ir Planka konstante;
ir reducētā Planka konstante;
ir gaismas ātrums vakuumā.

CODATA iesaka konstantes vērtību σ aprēķināt, izmantojot gāzu universālās konstantes vērtību:

kur:

ir gāzu universālā konstante;
ir Avogadro konstante;
ir Ridberga konstante;
ir elektrona "relatīvā atommasa";
ir molārās masas konstante (1 g/mol pēc definīcijas);
ir sīkstruktūras konstante.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]