Ludvigs Bolcmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludvigs Bolcmanis
Ludwig Boltzmann
Ludvigs Bolcmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1844. gada 20. februārī
Valsts karogs: Austrijas impērija Vīne, Austrijas impērija
Miris 1906. gada 5. septembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Austroungārija Tībeine, Austroungārija (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Tautība Austrietis
Paraksts Ludwig Boltzmann signature.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Darba vietas
Alma mater Vīnes universitāte
Sasniegumi, atklājumi

Ludvigs Eduards Bolcmanis (vācu: Ludwig Eduard Boltzmann; dzimis 1844. gada 20. februārī, miris 1906. gada 5. septembrī) bija austriešu fiziķis un filozofs, lielāko ieguldījumu sniedzis statistiskajā mehānikā. Tiek uzskatīts par vienu no molekulāri kinētiskās teorijas pamatlicējiem.

1866. gadā absolvējis Vīnes universitāti.[1] No 1869. līdz 1906. gadam bijis profesors Grācas, Vīnes, Minhenes un Leipcigas universitātē.[1]

1871. gadā Bolcmanis ieguva formulu, ar kuru aprēķināms molekulu sadalījums pēc ātruma, 1872. gadā noformulēja gāzu kinētisko pamatvienādojumu.[1] Tajā pašā gadā sasaistīja fiziskas sistēmas entropiju ar tās termodinamisko varbūtību, kas ļāva pierādīt otrā termodinamikas likuma statistisko raksturu.[1] Neatgriezenisko procesu teorijas pamatā ir otrā termodinamikas likuma statistiskā interpretācija un Bolcmaņa formulētā H teorēma.[1] 1884. gadā formulējis absolūti melna ķermeņa starojuma likumu, kas mūsdienās pazīstams kā Stefana—Bolcmaņa starojuma likums.[1] Viņa vārdā ir arī nosaukta Bolcmaņa konstante un Stefana—Bolcmaņa konstante.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]