Stostīšanās
Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas traucējums, ko raksturo bieža skaņu, zilbju, vārdu atkārtošana vai paildzināšana. Diagnozi nosaka, ja šie simptomi ir nozīmīgi un ietekmē indivīda ikdienas komunikāciju.
Stostīšanās cēloņi var būt dažādi — ģenētiski faktori, neirofizioloģiski attīstības traucējumi, psiholoģiski vai emocionāli faktori, stress, traumas (fiziskās vai emocionālās traumas, īpaši bērnībā) vai citi. Stostīšanās visbiežāk sākas bērnībā, parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad runas un valodas prasmes attīstās. Taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības stāvokļi, piemēram, neirologiski traucējumi vai smadzeņu bojājumi.
Stostīšanās var ietekmēt cilvēka pašvērtējumu un sociālo pielāgošanos, īpaši, ja tā netiek savlaicīgi ārstēta. Lai gan stostīšanās nav pilnībā izārstējama, ir vairākas metodes, kas var palīdzēt kontrolēt simptomus un uzlabot runas prasmes:
- Logopēdijas terapija: Logopēdi izmanto dažādas tehnikas, lai palīdzētu uzlabot runas plūdumu, kontrolēt elpošanu un mazināt trauksmi runāšanas laikā.
- Psihoterapija: Emocionālie un psiholoģiskie faktori, piemēram, trauksme vai sociālā fobija, bieži vien var saasināt stostīšanos. Terapija var palīdzēt samazināt šos simptomus.
- Medikamentozā terapija: Atsevišķos gadījumos tiek izmantoti medikamenti, lai palīdzētu mazināt trauksmi vai citus simptomus, kas saasina stostīšanos.
- Atbalsta grupas: Daudzi cilvēki gūst labumu no komunikācijas ar citiem, kas piedzīvo līdzīgas problēmas, un var dalīties pieredzē un ieteikumos.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stostīšanās.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|