Psihoterapija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Psihoterapija ir terapija indivīda garīgās veselības uzlabošanai. Tā visbiežāk risina indivīda garīgās un emocionālās problēmas, bet tā var arī palīdzēt veidot personību un ļaut dziļāk izprast sevi.[1] Psihoterapija notiek caur runas terapiju, ar cita cilvēka starpniecību, kas var būt psihoterapeits, psihologs, sociālais darbinieks, garīdznieks vai jebkura cita veida persona, kurai ir ļoti labas zināšanas par cilvēka psihi un pietiekama pieredze šāda veida palīdzības sniegšanā. Veiksmīgā psihoterapijā klients pozitīvi izmainās, viņu nenomāc iepriekšējā uzvedība, uzskati, vēlmes, domas un emocijas. Ideālā gadījumā tās nomaina daudz patīkamākās un vajadzīgākas alternatīvas.

Psihoterapija sastāv no interaktīva procesa starp personu vai grupu un psihoterapeitu. Tās mērķis ir saprast nomācošu domu, jūtu vai uzvedības cēloņus un apjomu, lai atrisinātu problēmu un ļautu pilnvērtīgi funkcionēt.[2] Pareizi praktizētas psihoterapijas rezultāts ir indivīds, kas apzinās, ka viņa labklājība ir uzlabojusies. Psihoterapeits izmanto dažādus paņēmienus, lai uzlabotu pacienta vai grupas (piemēram, ģimenes) garīgo veselību. To vidū var būt draudzīgu attiecību veidošana ar pacientu, dialogs, komunikācija un uzvedības maiņa.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Psihoterapijas process un mērķi, psihoterapija.lv. Latvijas psihoterapeitu biedrība. Atjaunināts: 2015. gada 10. aprīlī.
  2. «Psychoanalysis». Wellness.com. (angliski)