Strādnieku sports un sargs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Strādnieku sports un sargs
SSS emblēma
Tips Sporta organizācija
Dibināta 1921. gada 8. jūnijā
Galvenās personas Bruno Kalniņš
Biedri 6524 (1933.)[1]
Beidza pastāvēt 1934. gada 15. maijā

Strādnieku sports un sargs (SSS, sarunvalodā — siseņi), sākontēji Strādnieku sporta savienība, bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) sporta organizācija, kas pastāvēja no 1921. līdz 1934. gadam. No 1922. gada tajā ietilpa arī paramilitārā Kaujas organizācija (vēlāk — Sargu sekcija), kura apsargāja sociāldemokrātu organizācijas un to pasākumus, īpaši pret fašistu un komunistu iespējamiem uzbrukumiem.[1]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 1921. gada jūnijā Lucavsalā tika dibināta strādnieku sporta organizācija, tā tika nosaukta par Strādnieku sporta savienību. 1925. gada 15. februārī galēji labējās organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS tika slēgtas. Pēc tam strādnieku sporta organizēšanas funkcijas pārņēma LSDSP Strādnieku sporta sekcija, bet tā paša gada 15. jūnijā to aizstāja Strādnieku sports un sargs, pasludinot sevi par abu iepriekšējo SSS pēcteci.[1][2]

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruno Kalniņš, sakot runu Strādnieku sports un sargs demonstrācijā 1933. gadā

Organizācijas izveidotājs un vadītājs bija sociāldemokrāts Bruno Kalniņš. 1924. gadā organizācijas paspārnē izveidota pionieru sekcija. SSS sadarbojās ar ārvalstu sociāldemokrātiskajām sporta organizācijām, jo cieši ar austriešiem un somiem. Paralēli pastāvēja dažādas sporta sekcijas.

Sākotnēji SSS bija sadalīta bataljonos, rotās un vados, 1925. gadā organizācijā ietilpa ap 1000 biedru, kas bija sadalīti 5 bataljonos un 24 rotās. 1926. gadā mainīta organizatoriskā struktūra, biedri sadalīti apgabalos, rajonos un iecirkņos. Militāro apmācību veica kapteinis Sergejs Staprāns, viņa palīgs kapteinis Eduards Plan-Dubrovskis. SSS rīcībā bija mazkalibra šautenes un pistoles. Organizācijas biedri nēsāja zilas uniformas, sveiciens — "Brīvi sveiks!", ko izpildīja, paceļot dūrē savilktu labo roku.

1933. gadā organizācijā bija 6524 biedru, t.sk. 1373 sievietes. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma SSS tika aizliegta.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Aivars Stranga (1991-12-21). "Strādnieku Sporta Savienība (SSS)". Latvijas Jaunatne (nr. 195): 2. lpp.
  2. "Zem jauna nosaukuma". Latvijas Strādnieku Sports (nr. 4). 1925-6-1.