Suda (enciklopēdija)

Vikipēdijas lapa
Pirmā lapa vienā no agrajiem Sudas drukas izdevumiem

Suda (grieķu: Σοῦδα) jeb Svida (grieķu: Σουΐδας) ir apjomīgs 10. gadsimta Bizantijas impērijas enciklopēdisks leksikons viduslaiku grieķu valodā par antīko Vidusjūras reģionu.

Suda skaidro 30 tūkstošus vāru, kas pārsvarā saistīti ar Seno Grieķiju. Sastādot vārdnīcu, termini un īpašvārdi ņemti gan no antīkiem avotiem, no kuriem daudzi līdz mūsdienām nav saglabājušies, gan arī no vēlākām kompilācijām.

Leksikona sastādīšanas laiks tiek vērtēts pēc Bizantijas imperatoru vārdiem, kas pieminēti tekstos. Šķirklī "Ādams", kur sniegta īsa pasaules hronoloģija, pieminēta imperatora Joanna I Cimiska (valdīšanas gadi: 969—976) nāve 976. gadā, bet šķirklī "Konstantinopole" tiek aprakstīti nākamie imperatori Basilejs II (valdīšanas gadi: 976—1025) un Konstantīns VIII (valdīšanas gadi: 1025—1028)[1]. Tāpēc, spriežot pēc šīm atsaucēm, Suda sākta rakstīt pēc 970. gada, un vēlāk papildināta 11. gadsimtā. Domājams, ka leksikons bija pabeigts pirms 12. gadsimta, jo uz to bieži atsaucās Tesalonīkes arhibīskaps Eustātijs (Εὐστάθιος Θεσσαλονίκης), kurš dzīvoja 12. gadsimta pirmajā pusē (ap 1115—1195/6).

Nav vienota viedokļa par to, no kurienes nāk leksikona nosaukums un kas ir tā autori. Tesalonīkes arhibīskaps Eustātijs savos darbos piemin Svidu kā autoru, taču tagad daudzi pētnieki uzskata, ka šis apgalvojums nebija balstīts uz faktiem[2]. Tāpēc vieni zinātnieki uzskata, ka nosaukums visdrīzāk cēlies no sengrieķu vārda souda ar nozīmi "cietoksnis" vai "nocietinājums"[3], savukārt citi turpina uzskatīt, ka Svida ir autora vai redaktora, kas vadījis autoru grupu, vārds[4].

Suda pārsvarā iekļauj filoloģiskus materiālus (gramatiku, leksiku, vēsturi un literatūru). Tiek skaidroti daži sengrieķu vārdi, kas, acīmredzot, 10. gadsimtā vairs netiek lietoti. Tajā ir daudz antīko autoru citātu, kā arī īsas antīkajos laikos slavenu rakstieku, sofistu un politisko darbinieku biogrāfijas. Bez vēsturiskās un literārās informācijas, kas leksikonā dominē, tajā parādās arī raksti par teoloģiju, ģeogrāfiju un filozofiju. Lai arī šis darbs ir nekritisks un vizdrīzāk stipri izmainīts, kopš tā sarakstīšanas, un kaut arī dažādu šķirkļu kvalitāte ir stipri atšķirīga, tajā ir daudz informācijas par antīko vēsturi un dzīvi[5].

Leksikons ir organizēts alfabētiski ar nelielām atkāpēm no pieņemtās patskaņu kārtības grieķu alfabētā, kopā novietojot burtus ar vienādu skanējumu, izmantojot 10 .gadsimta izrunu, kas ir līdzīga modernās grieķu valodas fonoloģijai. Kārtība ir sekojoša:

α, β, γ, δ, αι, ε, ζ, ει, η, ι, θ, κ, λ, μ, ν, ξ, ο, ω, π, ρ, σ, τ, οι, υ, φ, χ, ψ[6]

Pirmais Sudas izdevums grieķu valodā tika publicēts 1499. gadā Milānā[7]. Pēdējais izdotais un autoritatīvākais Sudas leksikona kritiskais izdevums šobrīd ir dāņu valodnieces, paleogrāfijas speciālistes un bibliotekāres Adas Adleras no 1928. līdz 1938. gadam sastādītais un Leipcigā publicētais piecu sējumu izdevums[1]. Līdz 1998. gadam nebija neviena Sudas angļu tulkojuma. Kopš 2000. gada internetā pieejams angļu tulkojums, kura pamatā ir Adleras izdevums, ko turpina tulkot un papildināt entuziasti. Šajā versijā enciklopēdijas saturs ir indeksēts un klasificēts pa tēmām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Irīna Rudenko. "Sudas leksikons kā informācijas avots: sniegto ziņu ticamība un precizitāte". LU Akadēmiskais Apgāds, 2019
  2. The Oxford Dictionary of Byzantium. Vol. 3, 1991, 1930.
  3. Dölger, 1936 ; cf. Ian C. Cunningham Synagoge: Texts of the Original Version and of MS. B, Walter de Gruyter, 2003.
  4. Bertrand Hemmerdinger, "Suidas, et non la Souda," Bollettino dei classici, 3rd ser. 19 (1998), pp. 31f.
  5. Chisholm, Hugh, ed. (1911). "Sūïdas". Encyclopædia Britannica (11th ed.). Cambridge University Press.
  6. Gaisford, Thomas, ed., (1853) (Suidae lexicon: Graecè et Latinè, Volume 1, Part 1, page XXXIX (in Greek and Latin)
  7. Gallica

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]