Svētā Birgita

Vikipēdijas lapa
Svētā Birgita
Digitāli restaurēta Salemas baznīcas altārglezna.
Dzimis 1303. gadā
Finsta, Uplande, Zviedrija
Miris 1373. gada 23. jūlijā
Valsts karogs: Pāvesta valsts Roma, Pāvesta valsts
Apglabāts Vadstenas baznīca
Kanonizācija 1391. gada 7. oktobrī — pāvests Bonifācijs IX

Svētā Birgita (dzimusi kā Birgita Birgersdotere 1303. gadā Zviedrijā, mirusi 1373. gada 23. jūlijā Romā) bija astoņu bērnu māte, Romas katoļu baznīcas svētā un Eiropas katoļu līdzaizbildne. Ticīgajiem viņa īpaši pazīstama kā mistiķe un Svētā Pestītāja ordeņa dibinātāja, kurā par pirmo vecāko kļuva viņas meita Katrīna, kura tagad pazīstama kā Svētā Katrīna no Zviedrijas.[1] Pasaulē, dažādās zemēs, arī Zviedrijā, Birgitas vārds laika gaitā ir pārveidojies un tiek lietots dažādi — Birgita, Brigita, Bridžita utt.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka Birgita Birgersdotere dzimusi 1303. gada 1. jūnijā.[2] Viņas tēvs bija tiesnesis un ietekmīgs cilvēks visā Zviedrijā. Jau bērnībā Birgita ieguva viduslaiku sievietēm netipisku humanitāro un garīgo izglītību.

Daļu savas dzīves Birgita dzīvoja kā laicīga sieviete. 1316. gadā, trīspadsmit gadu vecumā viņa laimīgi apprecējās ar dievbijīgu kristieti, Nerkes grāfistes tiesnesi Ulfu Gudmarsonu, viņu laulībā bija astoņi bērni. Kopā ar savu vīru viņi izveidoja nelielu slimnīcu, kurā bieži apmeklēja slimniekus. Bridžita bija pieradusi kalpot nabadzīgajiem un tika novērtēta par viņas pedagoģiskajām spējām.

Kopš 1335. gada viņa ieņēma galma dāmas vietu karaļnamā. Taču galma spožumam un laicīgās dzīves vilinājumam Birgitas dzīvē nebija nekādas vērtības. Viņas uzskati bija veidojušies kristīgās pazemības gaisotnē.

Atzīmējot laulības 25 gadadienu Birgita kopā ar vīri 1342. gadā devās svētceļojumā uz Svētā Jēkaba kapu Santjago da Kompostellas pilsētā Spānijā. Šajā svētceļojumā Birgitas vīrs saslima un atceļā 1344. gadā nomira. Viņas dzīvē sākās jauns cēliens, kurā Birgita pārcēlās uz Romu un pilnīgi nodevās tikai Kristus godināšanai. Birgita nomira 1373. gada 23. jūlijā Romā. 1374. gadā viņas mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni, kur tās guldīja Vadstenas baznīcā.

1391. gadā pāvests Bonifācijs IX kanonizēja Birgitu par svētu. 1999. gada 1. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par Eiropas debesīgo aizbildni.[1]

Svētās Birgitas 700 gadu atceres svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijā, 2003. gada 31.maijā un 1. jūnijā notika Svētās Birgitas 700 gadu atcerei veltīti valsts mēroga svētki. Svētku viesu vidū bija daudzu Baltijas jūras valstu augstākās garīdzniecības un valdību pārstāji. Latviju pārstāvēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu. Svinīgajos pasākumos piedalījās arī Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija. Svētku dienā tika atklātas izstādes, notika simfoniskās mūzikas koncerti un dievkalpojumi. Vadstenā, kur atrodas Birgitas dibinātais klosteris, Zviedrijas karalis atklāja Svētās Birgitas konventa muzeju.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Svētā Brigita – ģimenes māte, klostermāsa, Baznīcas doktore». Vatikāna Radio. 23/07/2015. Skatīts: 2019-02-12.
  2. 2,0 2,1 Spārītis, Ojārs (21.06.2003). "Zviedrija ir un nāk ar savu Svēto Birgitu". Latvijas Vēstnesis (Nr. 94 (2859)).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]