Pāvesta valsts
Jump to navigation
Jump to search
|
Pāvesta valsts (itāļu: Stato della Chiesa, latīņu: Status Pontificius) bija no 756. līdz 1870. gadam pastāvējusi teokrātiska valsts Itālijas vidusdaļā.
Sākotnēji tā bija Karolingu impērijas sastāvdaļa,[nepieciešama atsauce] 962. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas daļu, savukārt 1274. gadā — oficiāli suverēnu valsti.[1] 1798. gadā Pāvesta valsts tika pasludināta par Romas Republiku, 1861. gadā tā kļuva par Itālijas Karalistes sastāvdaļu.[1] 1870. gadā Pāvesta valsts beidza pastāvēt, un 1929. gadā daļa no Pāvesta valsts, kas pašlaik pazīstams kā Vatikāns, tika iekļauta Romas pilsētā.[1] Zenīta laikos Pāvesta valsts sastāvā ietilpa šādi Itālijas reģioni: Lacio, Marke, Umbrija, Romanja, kā arī daļa no Emīlijas reģiona.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 596. lpp.
![]() | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
![]() | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|