Svītrainais šakālis
| Svītrainais šakālis Canis adustus, (Sundevall, 1847) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Suņi (Canis) |
| Suga | Svītrainais šakālis (Canis adustus) |
| Izplatība | |
 Svītrainā šakāļa izplatības areāls
| |
 Svītrainais šakālis Vikikrātuvē | |
Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs. Tas apdzīvo Āfrikas centrālās un dienvidteritorijas[1] Atšķirībā no sava tuva radinieka melnmuguras šakāļa, kas apdzīvo plašas, labi pārredzamas teritorijas, svītrainais šakālis apdzīvo mežus un krūmājus[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainais šakālis ir vidēja auguma suņu dzimtas pārstāvis, nedaudz lielāks kā melnmuguras šakālis. ķermeņa garums 65—80 cm, astes garums 30–40 cm, augstums skaustā 40–50 cm, svars 7—12 kg.[3] Tā kažoks ir pelēks, mugura un purns tumšāk pelēks. Kuplā aste ir melna ar baltu astes galu. Uz sāniem svītrainajam šakālim ir balta svītra, kas stiepjas no elkoņa līdz krustiem. Jaunajiem šakāļiem svītra ir mazāk izteikta kā vecākiem īpatņiem.[2] Kājas un pakakle ir sarkanbrūnas.
Svītrainā šakāļa galvaskauss ir plakanāks, pagarināts un šaurāks kā melnmuguras šakālim. Tā skelets ir vieglāk būvēts. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri.[2]
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainais šakālis mazāk lieto maitas gaļu kā citi šakāļi, tas ir visēdājs un labi piemērojas jauniem apstākļiem. Tas labprāt medī vienatnē. Šakālis veido ģimenes grupas, kas var būt līdz 12 dzīvniekiem. Svītrainais šakālis medī nelielus zīdītājus un kukaiņus. Tas labprāt izmanto izdevību, lai paēstu no lielo plēsēju medījuma. Svītrainais šakālis ēd augļus, un tas ēd augu izcelsmes barību līdz 30% no savas diētas. Svītrainais šakālis atšķirībā no citiem šakāļiem parasti neuzbrūk mājlopiem un lielajiem zālēdājiem.
Svītrainais šakālis ir gan vientuļnieks, gan veido ģimenes grupu. Baru vada dominējošais vaislas pāris, kas turas kopā daudzus gadus, ļoti bieži uz mūžu.[2] Grūsnības periods svītrainajam šakālim ilgst 57—70 dienas. Parasti piedzimst 3—6 kucēni. Dzimumbriedumu šakālis sasniedz 6—8 mēnešu vecumā, un savu ģimeni jaunie šakāļi pamet apmēram 11 mēnešu vecumā. Tomēr daži paliek kopā ar vecākiem ilgāku laiku un palīdz pabarot nākamo kucēnu metienu.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainajam šakālim ir 6 pasugas[4]:
- Canis adustus adustus
- Canis adustus bweha
- Canis adustus grayi
- Canis adustus kaffensis
- Canis adustus lateralis
- Canis adustus notatus
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Canis adustus (Side-striped Jackal)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 19. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. februārī. Skatīts: 2008. gada 13. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 Side Striped Jackal | Jackal | Africa
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: adustus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. augustā. Skatīts: 2009. gada 19. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- https://web.archive.org/web/20070803061203/http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=30
- https://web.archive.org/web/20080306142512/http://www.wildcam.com/guides/critter.jsp?animalid=51
- http://www.predatorconservation.com/sidestripedjackal.htm Arhivēts 2009. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē.
- Svītrainā šakāļa foto Arhivēts 2010. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.