Sviestskābā rūgšana
Sviestskābā rūgšana ir rūgšanas veids, kurā sviestskābes baktērijas, tostarp Clostridium ģints pārstāvji, vienkāršos ogļhidrātus, bet daudzas klostrīdijas arī saliktos ogļhidrātus (piemēram, dekstrīnus, cieti, pektīnvielas u.c), pārraudzē sviestskābē, oglekļa dioksīdā un ūdeņradī. Rūgšanā nelielā daudzumā kā blakusprodukti veidojas arī etiķskābe, butilspirts, etilspirts un acetons.[1]
Sviestskābās rūgšanas vispārējā reakcija:
С6H12O6 → C3H7COOH + 2CO2 + 2H2
Pārtikā sviestskābā rūgšana ir nevēlama, jo izraisa pārtikas bojāšanos, tostarp dārzeņu bojāšanos, siera uzrūgšanu, konservu uzpūšanos un sviesta sarūgtēšanu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Vizma Nikolajeva. Pārtikas mikrobioloģija (3. izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 41. lpp. ISBN 978-9984-45-808-3.
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|