Rūgšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atvērta alus raudzēšanas tvertne

Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas. Tā notiek dažādu fermentu ietekmē, tādēļ šo procesu sauc arī par fermentāciju. Rūgšanas oksidēšanās-reducēšanās reakcijas ir saistītas ar enerģijas uzkrāšanos adenozīntrifosforskābes (ATF) molekulās, un tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā organismi iegūst enerģiju. Rūgšanas reakcijas norisinās daudzos aerobos, gan anaerobos mikroorganismos — raugu, kā arī daudzu baktēriju šūnās. Tās galaprodukti ir atkarīgi no mikroorganismiem, iesaistītajiem fermentiem, kā arī norises apstākļiem. Izdala spirta, pienskābo, propionskābo, sviestskābo un acetonbutilo rūgšanu.[1]

Raudzēšanu izmanto arī pārtikas rūpniecībāalus un vīna darīšanā, sieru nogatavināšanā, mīklu gatavošanā u.c. Rūgšanai ir liela nozīme mirušo augu un dzīvnieku audu noārdīšanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vizma Nikolajeva (2011). Pārtikas mikrobioloģija (2. izd.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 37. lpp. ISBN 978-9984-45-395-8.