Sīnāja pussala

Sīnāja pussala Ēģiptē.

Sīnāja pussala (arābu: شبه جزيرة سيناء, Shibh Jazīrat Sīnāʾ) ir pussala Ēģiptes ziemeļaustrumos. Pussala atrodas Sarkanās jūras ziemeļos; rietumos to apskalo Suecas līcis, bet austrumos — Akabas līcis. Sīnāja pussalas aptuvenā platība ir 60 000 km². Pussalas dienvidu reģioni ir kalnaini, un tur atrodas arī Sīnāja kalns, kura vārdā nosaukta pussala. Savukārt pussalas ziemeļu reģionos aptuveni divas trešdaļas no teritorijas ir tuksneši.

Gadsimtiem ilgi caur pussalas ziemeļiem ir gājis tirdzniecības ceļš no Ēģiptes uz Palestīnu un atpakaļ. No 2. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam Sīnāja pussala bija Senās Romas un Bizantijas pakļautībā. Līdz 16. gadsimtam pussalu ir pārvaldījušās dažādas musulmaņu dinastijas, bet pēc tam tā bija daļa no Osmaņu impērijas. 1918. gadā pussala kļuva par ēģiptiešu kontrolētu teritoriju. Kopš 1948. gada Sīnāja ir bijusi stratēģisks kaujaslauks arābu un izraēliešu konfliktiem: 1956. gadā šeit norisinājās Suecas krīze, 1967. gadā — Sešu dienu karš, bet 1973. gadā — Salīdzināšanas dienas karš. No 1967. līdz 1982. gadam Sīnāja pussalu kontrolēja Izraēla, bet pēc tam to atkal atguva Ēģipte.

Gandrīz pussalas pašos dienvidos atrodas Šarm eš Šeihas pilsēta, kas ir viena no slavenākajām Ēģiptes kūrortpilsētām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīnāja pussala.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)