Tālo Austrumu Republika
Tālo Austrumu Republika Дальневосточная Республика |
||||
---|---|---|---|---|
Tālo Austrumu Republika,
pārvaldītās zemes |
||||
Galvaspilsēta | Verhņeudinska | |||
Valsts valodas | krievu | |||
Valdība | Sociālistiskā republika | |||
Iedzīvotāji | ||||
- | iedzīvotāji 1922. gadā | 1 771 846 |
Tālo Austrumu Republika (TAR; krievu: Дальневосто́чная Респу́блика, ДВР) bija starp Krievijas PFSR un Japānas impēriju īslaicīgi (1920—1922) pastāvoša bufervalsts Tālajos Austrumos un Austrumsibīrijā ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1922. gada 15. novembrī pievienota Krievijas PFSR kā Tālo Austrumu apgabals, mūsdienās tās teritoriju aizņem Aizbaikāla novads, Amūras apgabals, Ebreju autonomais apgabals, Habarovskas novads un Piejūras novads.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidota 1920. gada 6. aprīlī Ulanudē (tolaik Verhņeudinskā) notikušajā Piebaikāla Darbaļaužu satversmes sapulcē (Учредительный съезд трудящихся Прибайкалья), 14. maijā to atzina Padomju Krievijas valdība. Pēc pamiera noslēgšanas ar Sarkano armiju 1920. gada 15. jūlijā Japāna atzina Tālo Austrumu Republiku. Pēc kazaku atamana Grigorija Semjonova karaspēka padzīšanas 1920. gada 22. oktobrī galvaspilsētu pārcēla uz Čitu.
Pēc japāņu karaspēka izvešanas no Habarovskas TAR pievienojās arī Amūras novada teritorija. 1921. gada 12. februārī sāka darbu TAR Satversmes sapulce, kas 27. aprīlī pieņēma TAR konstitūciju.
Vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairākus TAR vadošus amatus ieņēmuši latvieši:
- Alberts Lapiņš — TAR Tautas revolucionārās armijas (TRA) virspavēlnieka pienākumu izpildītājs;
- Heinrihs Eihe — TAR TRA virspavēlnieks, TAR Bruņoto spēku virspavēlnieks;
- Jēkabs Jansons — TAR iekšlietu[1] ministrs;
- Kārlis Luks — TAR tautību lietu ministrs.
Likvidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1921. gada 26. maijā Vladivostokā ar japāņu okupācijas karapēka atbalstu tika pasludināta jauna bufervalsts — Pieamūras zemstes novads (Приамурский земский край). 1922. gada 24. jūnijā Japāna paziņoja par sava karaspēka izvešanu līdz oktobra beigām. Vladivostokā varu pārņēma ģenerālis Mihails Diterihss (Михаил Дитерихс). 1922. gada 25. oktobrī Sarkanā armija ieņēma Vladivostoku. Tūkstošiem bēgļu devās uz Harbinu Ķīnā. Tikai 1925. gadā Japāna atdeva PSRS Sahalīnas ziemeļu daļu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- A Short Outline of the History of the Far Eastern Republic. Washington, DC: Special Delegation of the Far Eastern Republic to the United States of America, 1922.
- Canfield F. Smith, Vladivostok Under Red and White Rule: Revolution and Counterrevolution in the Russian Far East, 1920—1922. Seattle: University of Washington Press, 1975.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
Koordinātas: 51°50′N 107°36′E / 51.833°N 107.600°E
|