Jēkabs Jansons (1886—1938)
|
Jēkabs Jansons (1886—1938) bija latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima 1886. gadā Elejas pagastā. 1895. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. Kopš 1904. gada LSDS partijā, darbojās Sarkandaugavā, piedalījās 1905.—1907. gada revolūcijā Rīgā, Liepājā, Jelgavā. KSDSP 5. kongresa un Latvijas Sociāldemokrātijas 2. kongresa delegāts. 1907. gadā arestēts, 1908. gadā notiesāts uz katorgu, sodu izcieta Rīgas un Orlas cietumos. 1914. gadā izsūtīts uz ciemu Irkutskas guberņā, no 1915. gada — Irkutskā.
Pēc Februāra revolūcijas no 1917. gada pavasara bija Irkutskas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis, no novembra — Irkutskas Kara revolucionārās komitejas (KRK) loceklis, Irkutskas pilsētas un guberņas Strādnieku deputātu padomju priekšsēdētājs, Sibīrijas padomju Centrālās izpildkomitejas loceklis. 1918. gadā bija KPFSR Iekšlietu Tautas komisariāta pilnvarotais pārstāvis Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Irkutskas un Tomskas KRK priekšsēdētājs 1919.—1920. gadā. 1920. gadā piedalījās Kominternes 2. kongresā. No 1920. līdz 1922. gadam atradās Tālo Austrumu Republikas iekšlietu ministra amatā.
PSRS CIK loceklis no 1922. līdz 1924. gadam. Kopš 1923. gada strādāja PSRS Ārējās tirdzniecības Tautas komisariātā, piedalījās diplomātisku un tirdzniecisku līgumu noslēgšanā ar ārvalstīm. Pārstāvēja PSRS tirdzniecības intereses Japānā. Kopš 1932. gada vadīja tirdzniecības zinātniskās pētniecības institūtu. No 1935. līdz 1937. gadam vadīja izdevniecību "Academia", 1936. gadā vadīja Kominternes izpildkomitejas redakcijas un izdevniecības sektoru.[1]
1937. gada 3. decembrī arestēts. Apsūdzēts dalībā kontrrevolucionārā organizācijā. 1938. gada 1. septembrī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda J. Jansonam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā IeTK Komunarkas poligonā. 1956. gadā PSRS AT KK J. Jansonu reabilitēja.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
- ↑ «Янсон Яков Давидович». Бессмертный барак.