Tārtiņu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tārtiņu apakšdzimta
Charadriinae (Leach, 1820)
Tuksneša tārtiņš (Charadrius leschenaultii)
Tuksneša tārtiņš (Charadrius leschenaultii)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaBridējputni (Charadrii)
DzimtaTārtiņu dzimta (Charadriidae)
ApakšdzimtaTārtiņu apakšdzimta (Charadriinae)
Iedalījums
Tārtiņu apakšdzimta Vikikrātuvē

Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.[1] Tārtiņu apakšdzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tārtiņi mājo dažādās ekozonās, izņemot Sahāras tuksnesi un polāros reģionus. Šīs grupas tuvākie radinieki ir otra tārtiņu dzimtas apakšdzimta — ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae).

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir Latvijas Gada putns 2015
Madagaskaras tārtiņš (Charadrius thoracicus) ir mazākais apakšdzimtā

Latvijā sastopamas 8 tārtiņu apakšdzimtas sugas: jūras tārtiņš (Charadrius alexandrinus), upes tārtiņš (Charadrius dubius), smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula), tuksneša tārtiņš (Charadrius leschenaultii), Morinella tārtiņš (Charadrius morinellus), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria), tundras tārtiņš (Pluvialis fulva) un jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola).[2]

Latvijā no tārtiņu dzimtas galvenokārt sastopamas tārtiņu apakšdzimtas sugas, kas ir tipiski smilšainu ūdenstilpņu krastu apdzīvotāji. Visbiežāk sastopamais ir upes tārtiņš.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārtiņu apakšdzimtas sugas ir nelieli, kompakti bridējputni ar apaļu, vārpstveida ķermeni, nelielu galvu un īsu, taisnu knābi.[4] Izņēmums ir šķībknābi (Anarhynchus frontalis), kuru knābis ir noliecies uz vienu pusi.[5] Atšķirībā no, piemēram, slokām, kas arī ir tārtiņveidīgie putni, tārtiņi medī, izmantojot redzi, nevis ar knābi iztaustot grunti. Spārni ir gari un smaili, salīdzinoši ķīvītēm spārnu gali ir noapaļoti.

Vidēji tārtiņu sugas ir mazākas par ķīvīšu apakšdzimtas putniem. Šajā grupā ir arī tārtiņu dzimtas mazākās sugas. Mazākais apakšdzimtā ir Madagaskaras tārtiņš (Charadrius thoracicus),[6] kura mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 13 cm, svars 11,5 g.[7] Lielākā apakšdzimtā ir dzeltenais tārtiņš, kura lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 29 cm, svars 312 g.[8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārtiņu apakšdzimtas putni atkarībā no izplatības reģionā barojas ar kukaiņiem, tārpiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ar augiem.[4] Tārtiņiem ir raksturīgs medību paņēmiens, mijoties ātram skrējienam ar sastingšanu.[4][9] Tārtiņu sugas starp pārējiem putniem izceļas ar to, ka ligzdošanas laikā tie iekārto viltus ligzdas, kurās pavada zināmu laiku, izliekoties perējot, kā arī, tuvojoties ienaidniekam, mēdz tēlot, ka tiem ir salauzts spārns, tādējādi aizvilinot plēsēju prom no aktuālās ligzdas.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas krasta tārtiņš (Thinornis cucullatus)
Melnpieres tārtiņš (Elseyornis melanops)
Šķībknābis (Anarhynchus frontalis)
Ganību tārtiņš (Charadrius pecuarius)
Punas tārtiņš (Charadrius alticola)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. World Bird List: Buttonquail, plovers, seedsnipe, sandpipers, 2018
  2. Latvijas putni: putnu saraksts
  3. Putni (Aves): Tārtiņveidīgie
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Michael Bolin "Closure: The Definitive Guide", 2010.
  5. «ARKive: Wrybill (Anarhynchus frontalis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  6. «Small Plovers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. martā. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  7. EOL: Charadrius thoracicus
  8. Alive: Eurasian Golden Plover (Pluvialis apricaria)
  9. Perrins, Christopher (2004). The New Encyclopedia of Birds. Oxford: Oxford University Press.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]