Upes tārtiņš
| Upes tārtiņš Charadrius dubius (Scopoli, 1786) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Tārtiņu dzimta (Charadriidae) |
| Apakšdzimta | Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) |
| Ģints | Tārtiņi (Charadrius) |
| Suga | Upes tārtiņš (Charadrius dubius) |
 Upes tārtiņš Vikikrātuvē | |
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš[1] (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā. Izdala trīs pasugas.[2][3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas areāls aptver Eirāzijas mēreno joslu, sākot ar Britu salām un beidzot ar Krievijas Tālajiem Austrumiem. Upes tārtiņš ligzdo arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Indijā, Japānā un Dienvidaustrumāzijā. Upes tārtiņi, izņemot Dienvidāzijā ligzdojošos, ir gājputni un ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, Arābijā, Indijā, Ķīnas austrumos, Indonēzijā un citur Dienvidaustrumāzijā,[3][4][5] kā arī reizēm tie sasniedz Austrāliju.[6]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes tārtiņš Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs un caurceļotājs.[3] Ligzdošanai piemērotās vietas putniņš atrod gar Rīgas līča piekrasti jūras liedagā, smilšainās un akmeņainās upju un ezeru saliņās un sērēs, nolaistos zivju dīķos, karjeros, uz tīrumiem pie nelielām peļķēm,[3] dažkārt arī ceļu un dzelzceļu malās, kokzāģētavās, būvlaukumos, retumis pat uz asfaltētiem laukakmeņiem.[7] Latvijā sastopama ziemeļu upes tārtiņa pasuga (Charadrius dubius curonicus).[3] No tārtiņu dzimtas šī ir visbiežāk sastopamā suga Latvijā.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes tārtiņš ir neliels, zvirbuļa lieluma putniņš ar samērā garām, tievām kājām.[1] Tā ķermeņa garums ir 14—19 cm, spārnu plētums 42–48 cm,[3][4][8] svars 26—53 g.[4]
Apspalvojums uz muguras un spārniem pelēkbrūns, vēders balts, kā arī krūtis baltas ar vienu melnu joslu — apkakli. Galvas virspuse brūna, uz pieres melnbalta josla, kuru no brūnās galvas virsas atdala šaura, balta maliņa, ap acīm melna maska. Āda ap acīm koši dzeltena. Ārpus vairošanās sezonas melnais apspalvojums kļūst tumši brūns, tumšā apkakle viegli izdilst.[8] Knābis ir īss (1–2 cm[8]) un viscauri melns. Kājas gaišā pelēkrozā vai smilšu brūnā krāsā, pēdas ar gariem pirkstiem. Mātītēm, salīdzinot ar tēviņiem ir nedaudz šaurāks dzeltenais gredzens ap acīm un tumšās apspalvojuma detaļas brūnākas, ne tik melnas.[9] Jaunajiem putniem nav melnā apspalvojuma uz galvas un krūtīm, josla ap krūtīm bieži nenobeigta, pārtraukta,[8] Galva, krūtis un mugura dzeltenpelēkas, nedaudz raibas.[7]
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes tārtiņam ļoti līdzīgs ir smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula), kurš ir lielāks un masīvāks. Tos var atšķirt pēc dažu ķermeņa daļu krāsas: smilšu tārtiņam kājas ir košākas, dzeltenoranžas, knābis oranžs ar melnu galu, āda ap acīm melna, kā arī lidojumā smilšu tārtiņam spārnu virspusē ir gaiša, gareniska svītra.[7] Upes tārtiņam līdzīgi ir arī jūras tārtiņš (Charadrius alexandrinus), kuram tumšā josla uz krūtīm nesavienojas, kājas dzeltenīgi melnas, Mongolijas tārtiņš (Charadrius mongolus), kuram nav nedz tumšās krūšu joslas, nedz melno detaļu uz galvas.[8]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes tārtiņš ir zemieņu putnu suga un tas ir sastopams līdz 800 metriem virs jūras līmeņa.[4] Barošanās laikā reizēm var novērot vairākus upes tārtiņus kopā, bet kopumā šie tārtiņi nav sabiedriski un neveic nedz kopīgus lidojumus, nedz nakšņošanas. Parasti tie ir teritoriāli un padzen gan citus upes tārtiņus, gan citus mazāka auguma tārtiņus no labām barošanās vietām.[8] Tomēr migrācijas laikā tie pulcējas nelielos baros, kuros ir līdz 12 indivīdiem. Lidojums ir ātrs, taisns un zemu virs zemes.[8]
Upes tārtiņa lielākā daļa populācijas ir migrējoša, lai gan putni, kas ligzdo Dienvidāzijā, ir nometnieki. Ziemošanas vietas atrodas uz dienvidiem no ligzdošanas areāla un var būt gan jūras krastā, gan iekšzemē pie ūdenskrātuvēm. Piemēram, Singapūrā upes tārtiņus var novērot gan mangrovju mežos, gan dūksnājos, gan smilšanajās pludmalēs, gan dīķmalās, upmalās, purvos un pļavās.[8]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes tārtiņš vislabprātāk barību meklē seklos ūdeņos, dubļos, zemas zāles klajumos vai vietās, kur zāle neaug vispār. Tas barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, kukaiņiem (vabolēm, mušām, skudrām), to kāpuriem (iecienīti ir spāru kāpuri), zirnekļiem, gliemjiem, tārpiem un sīkiem vēžveidīgajiem.[9] Kā visiem tārtiņu apakšdzimtas putniem arī tārtiņiem ir raksturīgs medību paņēmiens, mijoties ātram skrējienam ar sastingšanu.[10][11] Turklāt atšķirībā no, piemēram, slokām, kas arī ir tārtiņveidīgie putni, tārtiņi medī, izmantojot redzi, nevis ar knābi iztaustot grunti. Parasti tas apstājas uz kāda pacēluma, lai varētu redzēt apkārtni. Upes tārtiņu var bieži novērot, stāvam uz vienas kājas, bet atsologotajai kājai tas ātri vibrē pirkstus, viegli pieskaroties zemes virskārtai. Pēc dažām sekundēm putniņš aizskrien nelielā attālumā un kaut ko uzlasa. Iespējams, putns ievibrē zemes virskārtu, tādējādi iztraucējot sīkās radības tajā.[8]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Pavasarī, atgriezušies ligzdošanas teritorijās, upes tārtiņi veido pārus, izpildot skaļus riesta rituālus. Tēviņš riesta laikā šķietami bezgalīgi riņķo debesīs, tā spārnu vēdas ir lēnas un dziļas.[8] Kad pāri ir izveidoti, upes tārtiņi kļūst klusi un nemanāmi. Upes tārtiņi veido monogāmus pārus, kas paliek kopā vismaz uz vienu sezonu. Katram ligzdojošam pārim ir sava teritorija, kas agresīvi tiek aizsargāta, turklāt putni barojas ārpus ligzdas teritorijas.[9] Teritorija parasti atrodas dažu kilometru attālumā no iepriekšējā gada teritorijas.[9] Parasti ligzdas atrodas savrup, lai gan reizēm var novērot izretinātu koloniju veidošanos, ligzdām atrodoties apmēram 9 metru attālumā vienai no otras.[8] Upes tārtiņš ļoti bieži ligzdo agresīvo krasta putnu koloniju tuvumā, tādējādi arī to ligzdas ir pasargātas no ienaidniekiem.
Ligzda ir vienkārša, sekla iedobe, kas reizēm izklāta ar sausiem augiem vai akmentiņiem. Dējumā ir 3—4 gaiši brūnas olas ar tumšākiem raibumiņiem. Tās perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 22—28 dienas. Reizēm pārim mazuļus palīdz audzināt arī citi pieaugušie upes tārtiņi (1—2), kas piedalās perēšanā, mazuļu un teritorijas aizsargāšanā.[8] Palīgi var būt gan tēviņi, gan mātītes. Visticamākais, ka šie palīgi ir iepriekšējā gada pēcnācēji. Perēšanas laikā tiek iekārtota arī viltus ligzda, kurā vecāki pavada zināmu laiku, izliekoties perējot, kā arī, tuvojoties ienaidniekam, mēdz tēlot, ka tiem ir salauzts spārns, tādējādi aizvilinot plēsēju prom no aktuālās ligzdas.[10] Drīz pēc izšķilšanās cālēni spēj celties kājās un skriet līdzi saviem vecākiem. Putnēni ir ļoti aktīvi, kustīgi un ātri. Jaunajiem putniem apspalvojums izaug 24—29 dienu vecumā. Mātīte bieži pārtrauc rūpēties par jaunajiem putniem pirms tiem ir izaudzis pieauguša putna apspalvojums, jo ir uzsākusi perēt nākamo dējumu. Latvijā upes tārtiņam ir divi perējumi.[7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes tārtiņam ir 3 pasugas:[2][4]
- Dienvidaustrumāzijas upes tārtiņš (Charadrius dubius dubius) — nominālpasuga, sastopams, sākot ar Filipīnām un beidzot ar Jaungvineju un Bismarka arhipelāgu;
- Indijas upes tārtiņš (Charadrius dubius jerdoni) — sastopams Indijā un citās Dienvidāzijas teritorijās;
- Ziemeļu upes tārtiņš (Charadrius dubius curonicus) — sastopams Palearktikas ekozonā, ziemo Āfrikā, Arābijā, Ķīnā un Indonēzijā.
Apdraudējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes tārtiņam ir plaša kopējā izplatība, tas viegli piemērojas dažādiem barošanās apstākļiem, tomēr daudzas ligzdošanas populācijas mūsdienās samazinās. Tās apdraud cilvēku saimnieciskā darbība, kas izmaina un ietekmē upju ūdens līmeni. Ligzdošanas vietas bieži iznīcina neparedzēti uzpludinājumi, plūdi vai tieši otrādāk — teritorija kļūst pārāk sausa un aizaug. Upes tārtiņa populācijai ir raksturīgi ātri atkopties pēc lieliem zaudējumiem, jo putni atkārto dējumu, ja tas aiziet bojā. Reizēm tie ligzdo cilvēku tuvumā: grants karjeros, zivsaimniecību dīķmalās un pat uz ēku jumtiem. Tomēr atsevišķās valstīs sugas izplatība samazinās un tā ir iekļauta dažu valstu Sarkanajās grāmatās.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Putni (Aves): Tārtiņveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2015. gada 16. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Grebes, flamingos, buttonquail, plovers, painted-snipes, jacanas, plains-wanderer, seedsnipes, 2020
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Ornitofaunistika: Upes tārtiņš Charadrius dubius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Alive: Little Ringed Plover (Charadrius dubius)
- ↑ IUCN: Charadrius dubius
- ↑ Charadrius dubius — Little Ringed Plover
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Upes tārtiņš. Charadrius dubius. Little Ringed Plover.
- ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 «Naturia: Little Ringed Plover». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 16. janvārī.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Avibirds: Little Ringed Plover[novecojusi saite]
- ↑ 10,0 10,1 Michael Bolin "Closure: The Definitive Guide" Arhivēts 2016. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē., 2010.
- ↑ Perrins, Christopher (2004). The New Encyclopedia of Birds. Oxford: Oxford University Press.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas daba: Upes tārtiņš
- Redzēt: Upes tārtiņš
- Little Ringed Plover (Charadrius dubius) Scopoli, 1786
- BirdLife: Little ringed plover (Charadrius dubius) Arhivēts 2016. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ARKive: Little ringed plover (Charadrius dubius)
- Breeding of Little Ringed Plovers Charadrius dubius in farmland: do nests in fields suffer from predation?[novecojusi saite]
|