Diskusija:Latvijas brīvības cīņas

Šis raksts ir Vikipēdijas latviešu valodā labs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2019. gada 6. novembrī.

Šis raksts ir latviešu Vikipēdijas vērtīgs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2020. gada 8. decembrī.

Polijas armijas virspavēlnieks tajā laikā bija Juzefs Pilsudskis, viņš arī tieši iesaistījās šajā kara, tiekoties ar Balodi Daugavpilī. Varbūt Pilsudski Ridza-Smiglija vietā (vai abus)?

Atsaucēs minētajās grāmatās, kas publicētas pirms 1940. gada un brīvi pieejamas http://gramatas.lndb.lv/ ir labas kvalitātes kauju kartes un vadošo personāžu bildes. Kam nu ar to gribās ņemties.—Šo komentāru pievienoja Ingarix (diskusija • devums).

Kurš pret kuru

en.wiki infokastē puses ir sadalītas trīs daļās, vai tā nav pareizāk un vai šeit tā nevar ?~~Xil (saruna) 20:01, 18 septembrī, 2010 (UTC)

ir pareizāk un droši vien ka var --Biafra 20:07, 18 septembrī, 2010 (UTC)

Vai kādam gudrākam nav vēlēšanās to izdarīt  ? Īsti nav skaidrs, kas un kurā pusē cīnījās (bez galvenajiem varoņiem ir vēl visādai antantes spēki, poļi, utml.) ~~Xil (saruna) 21:12, 23 februārī, 2011 (UTC)

Es to varētu, bet diemžēl man nav vikipēdijas iemaņu, tādēļ brīvā tekstā ierakstīšu un ceru, ka kāds pārvērtīs to vikipēdijas sintaksē:

Karotāji nacionālistu (Lqatvijas) pusē: Jāpievieno arī Francija, jo cīņā par Rīgu franču spēki bija vienlīdz nozīmīgi ar britu spēkiem Antantes ietvaros. Der pieminēt arī Somiju, jo somu "Ziemeļu dēlu" pulks spēlēja izšķirošo lomu Alūksnes atbrīvošanā no komunistiem. Pēc šīs kaujas gan, zaudējis daudz kritušo, somu "Ziemeļu dēlu" pulks atgriezās dzimtenē. Tāpat der pieminēt Veimāras republiku, kura bija nacionālistu pusē līdz t.s. Aprīļa pučam, tātad - līdz 1919.gada 16. aprīlim. Tāpat būtu tikai godīgi krievu monarhistus Ziemeļrietumu brīvprātīgās armijas personā (ar krievu nacionālo karogu - trikoloru) likt pie Latvijas sabiedrotajiem - kņaza Līvena vienība piedalījās Kurzemes atbrīvošanā, savukārt ģenerālis Judeničs (Ziemeļrietumu brīvprātīgās armijas virspavēlnieks) ne tikai mutiski nosodīja Golcu un Bermontu par uzbrukumu latviešu nacionālistiem, bet arī nosūtīja lielgabalu bateriju Latvijas nacionālai armijai kā dāvanu (tajos laikos lielgabalu baterija bija lielā vērtē). Tāpat Judeničs oficiāli paziņoja, ka Bermonts, sakarā ar uzbrukumu neatkarīgai Latvijas valstij, ir tapis par Krievijas un krievu tautas ienaidnieku.

Karotāji monarhistu (vācu) pusē: Veimāras republikai jāpieliek piezīme, ka tā monarhistu pusē ir tikai pēc Aprīļa puča, tātad no 1919.gada 16. aprīļa. Noteikti vajadzētu noņemt krievu nacionālo trikoloru no krievu monarhistiem, jo bermontieši lietoja Romanovu dinastisko karogu (http://en.wikipedia.org/wiki/File:Romanov_Flag.svg), bet krievi, kas lietoja nacionālo trikoloru bija neitrāli vai nacionālistu pusē. Tāpat saiti vajadzētu redirektēt uz bermontiešiem, nevis Krievijas impēriju vai baltgvardiem, jo baltgvardi (kā jau iepriekš aprakstīju) nosodīja Bermonta pasākumus.

Karotāji komunistu pusē - ir ok.

---

Par komandieriem - noteikti Līvens ir jāizvāc no monarhistu komandieriem, jo viņš bija cilvēks, kura dēļ Latvijas krievu spēki atteicās cīnīties pret nacionālistiem, līdz ar to viņa pielikšana blakus Bermontam ir absolūti absurda. Savukārt pie nacionālistiem tomēr nebūtu slikti (īstenībā - pat ļoti vēlams) pieminēt Dāvi Sīmansonu, pirmo Latvijas Armijas virspavēlnieku, bet Kalpakam tur nebūtu jāatrodas (lai gan ap Kalpaku ir savīts daudz leģendu, viņš bija tikai Latviešu atsevišķā bataljona komandieris Landesvēra sastāvā un pakļāvās Landesvēra virspavēlniekam Flečeram). Protams, var atstāt romantisku apsvērumu dēļ. Pie monarhistiem, savukārt, noteikti būtu pieminams Flečers, kurš vadīja Landesvēru.

Pamēģināšu pamazām "salikt pa plauktiņiem" (Jums būs jāpalīdz). Karotāji - 1. Latvija, Igaunija, Polija, Lielbritānija, Francija, Somija, Vācija (līdz pučam), Krievu monarhisti (ar trikoloru) 2. Vācija (pēc puča), Apvienotā Baltijas hercogiste, Krievu monarhisti (ar dinastijas karogu) 3. Padomju Krievija, Latvijas SPR

Vai pareizi? Vai hercogiste paliek? --Feens 20:04, 8 septembrī, 2011 (UTC)

Dāvids nevis Dāvis. --Zemgalietis 20:16, 8 septembrī, 2011 (UTC)

pakļāvās Landesvēra virspavēlniekam Flečeram vai tiešām? Landesvēru nekomendēja Golcs kā augstākais militārais pavēlnieks šeit? Flečers komandēja landesvēru nomināli šķirti no Golca Cēsu kauju laikā, lai šīs kaujas netiktu saistītas tieši ar Vācijas centieniem realizēt savas intereses, respektīvi, iztēlot to kā vietējo cīņu savā starpā. --Zemgalietis 20:19, 8 septembrī, 2011 (UTC)

Izmainīju pēc ieteikumiem (lielākā daļa bija loģiski), pārējais - lūdzu izduskutējat, speciālisti. :) --Feens 20:24, 8 septembrī, 2011 (UTC)

Man ir tikai iebildumi pret monarhistiem, jo līdzīgi kā Kalpkas komandēja tikai apakšvienības, tā arī Līvens bija apkašnieks, kas Landesvēra sastāvā komandēja krievu vienības un ne vairāk. Pēc Judeņiča pavēles visiem krieviem bija jādodas uz Igauniju. Turklāt nav taču noslēpums, ka monarhisti bija izkārtne, kamēr Bermontiādes laikā šie spēki pa lielam sastāvēja no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem. :) --Zemgalietis 20:38, 8 septembrī, 2011 (UTC)

Priekšlikums ir mest Līvenu un monarhistus (abus?) arā? --Feens 20:47, 8 septembrī, 2011 (UTC)

Starp citu, tad jau Zemitāns arī ir "apaksnieks". --Feens 20:50, 8 septembrī, 2011 (UTC)

A varbūt tur sanāk četras puses - Baltijas valstu neatkarības atbalstītāji/vācieši/krievu monarhisti/komunisti? ~~Xil (saruna) 21:57, 8 septembrī, 2011 (UTC)

Nus, nebija monarhistu, ja neskaita Didirova vīrus, kas paspēja pakauties ar lieliniekiem vēl pirms LR proklomēšanas. Pēc tam ir rotas Landesvēra sastāvā (līdz Cēsu kaujām 1919. gada pavasarī tā nav tikai vācu zemessardze!). Pēc Cēsu kaujām bija Judeņiča pavēle. Tā kā izpildīja to līvenieši, tad pats Judeņičs izteicās, ka pārējos nevar skaitīt kā cilvēkus, kas ietilpst baltgvardu Ziemeļu armijā. Bermonts bija nominālais līderis, kurš darbojās kā izkārtne, lai Vācija varētu tēlot, ka neko nezin par šīm jukām. Realitātē Bermonts nekomandēja un bija Golca marionete. Tādējādi reāli nekādu monarhistu nebija. Flečeram būtu jāpaliek, jo viņš Cēsu kaujās kāvās pats un atrauti no Golca (protams, ne bez viņa ziņas), jo Dz. divīzija nepiedalījās Cēsu kaujās. Pēc būtības viskrietnākais variants būtu sadalīt puses pa laika posmiem, bet tas laikam nav īpaši iespējams. --Zemgalietis 09:23, 9 septembrī, 2011 (UTC)

Pēc kartes ar nosaukumu Ar baltām bultām attēlots Latvijas Republikas pretuzbrukums ar Vācijas un Igaunijas karaspēku palīdzību. izskatās, ka leiši arī pie Daugavpils ielīda Latvijā. Faktiski tad viņi arī jāraksta. :) --Feens 11:16, 9 septembrī, 2011 (UTC)

Par tēmu. Ierosinu taisīt pilnīgi atsevišķu tabulu katram posmam. --Feens 11:18, 9 septembrī, 2011 (UTC)

Bet karte angliski ir ielādēta kā Polijas-Lietuva, Polijas-padomju kara karte. Joks jau slēpjas tajā, ka līdz Latvijas armijas izveidei nebija mums savas vaļas komandēt visu. Landesvērs zem vāciem, bet ziemeļu brigāde zem igauņiem. Turklāt aplūkojot skaitļus redzams, ka, piemēram, ziemeļos mēs bijām 'palīdzētāji'. Tā teikt, nacionālā historiogrāfija :) Ja baigi 'neplēš' vizuāli, tad ar šķiet, ka labāk katram posmam savu tabulu. Tāda prakse ir redzēta arī lietuviešu rakstā par savām brīvības cīņām. --Zemgalietis 12:07, 9 septembrī, 2011 (UTC)

Par mītiem un faktu noklusēšanu

Manuprāt, ja raksta par mītiem un faktu noklusēšanu, tad tam vajadzētu atrasties raksta beigās, nevis ievadā. Tāpēc izveidoju sadaļu Vēlāka Brīvības cīņu interpretācija. Dukurs (diskusija) 2017. gada 22. decembris, plkst. 11.30 (EET)