Tasmanija (angļu: Tasmania) ir sala un štats Austrālijas dienvidu piekrastē. Aizņem Tasmanijas salu (64 519 km²) un vairākas mazākas salas Basa šaurumā, lielākās no kurām ir Flindersa sala (1 330 km²) un Kinga sala (1 098 km²). Štata galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hobārta salas dienvidaustrumu piekrastē.
Salu 1642. gadā atklāja Ābels Tasmans. Tikai 156 gadus vēlāk anglis Džordžs Bass atklāja jūras šaurumu (Basa šaurums) starp Tasmaniju un Austrāliju, pierādot, ka Tasmanija ir sala.
Tasmanijas krasta līnija ir izrobota, krasti stāvi. Salā ir daudz upju, kas iztek no ezeriem salas vidienē un strauji plūst lejup pa dziļām ielejām uz okeānu. Tās plūst cauri bieziem mežiem, kur īstus biezokņus veido kokpapardes. Pēc izskata savdabīgs augs Tasmanijā ir zāleskoks (ksantoreja), kas sastopams arī Austrālijas dienvidaustrumu daļā. Tam ir īss, resns stumbrs un garai zālei līdzīgas šauras lapas. Tasmanijā gaisa temperatūra vasarā ir ap 17 °C, ziemā ap 7 °C. Nokrišņu ir daudz — 1000 mm gadā. Augu un dzīvnieku pasauli salā veido galvenokārt Austrālijā sastopamie augi un dzīvnieki. Taču tādi dzīvnieki kā Tasmanijā mītošais vilksomainis un velnsomainis pašā Austrālijas kontinentā nav sastopami.
Austrālija
Tasmanija Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tasmanija.
