Rietumaustrālija

Vikipēdijas lapa
Rietumaustrālija
Western Australia
—  Austrālijas štats  —
Flag of Rietumaustrālija
Karogs
Coat of arms of Rietumaustrālija
Ģerbonis
Rietumaustrālijas atrašanās vieta AustrālijāRietumaustrālijas atrašanās vieta Austrālijā
Pārvaldes centrs Pērta
Lielākā pilsēta Pērta
Valsts Karogs: Austrālija Austrālija
Platība 
 - Kopējā 2 645 615 km²
Iedzīvotāji (2019. gada jūnijā)
 - Kopā 2 621 680
 - Blīvums 1/km²
Laika josla AWST (UTC+8)
ISO 3166-2 AU-WA
Mājaslapa: www.wa.gov.au
Rietumaustrālija Vikikrātuvē

Rietumaustrālija (angļu: Western Australia, izrunā: [ˈwestən ɒˈstreɪliə]) ir viens no Austrālijas sešiem štatiem. Rietumaustrālija ir lielākais Austrālijas štats pēc platības, un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visa Austrālijas kontinenta. Pēc iedzīvotāju skaita tas ir tikai ceturtais lielākais. Rietumaustrālijā 2019. gadā dzīvoja aptuveni 2,62 miljoni iedzīvotāju, no kuriem ap 75% dzīvo štata administratīvajā centrā Pērtā. Štats austrumos robežojas ar Dienvidaustrāliju un Ziemeļu teritoriju. Ziemeļos apskalo Timoras jūra, ziemeļrietumos un rietumos — Indijas okeāns, bet dienvidos Indijas okeāna daļa, kuru mēdz dēvēt arī par Dienvidu okeānu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijas dienvidrietumu daļā cilvēki ieradās pirms aptuveni 40 tūkstošiem gadu. Nepastāvīgā kontakta rezultātā ar Dienvidaustrumāzijas zvejniekiem aptuveni pirms 5000 gadiem kontinentā ieviesās dingo, citādi šeit dzīvojošie aborigēni bija no ārpuses netraucēti līdz ieradās eiropieši.

Iespējams, ka jau 16. gadsimtā Austrālijas krastus sasniedza portugāļu jūrnieki. Droši ir zināms, ka 1616. gadā cits nīderlandietis Dirks Hartogs izsēdās Austrālijas rietumkrastā Stīppointa apkārtnē. 1629. gada jūlijā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas tirdzniecības kuģis "Batavia" nonāca Rietumaustrālijā, uz kura izcēlās asiņains dumpis un kuģis nogrima. Laika posmā no 1616. līdz 1644. gadam Nīderlandes jūrasbraucēji bija atklājuši lielu daļu no Rietumaustrālijas un Dienvidaustrālijas krastiem, taču atzina to par kolonizēšanai nepiemērotu.

Tomēr nīderlandieši neredzot iespējas tirgoties un veikt kolonizāciju šajā zemē, zaudēja interesi par Rietumaustrāliju. 1688. un 1699. gadā arī angļu jūrasbraucējs Viljams Dampīrs (William Dampier) neredzēja šajā zemē potenciālu. 1770. gadā Britu impērija anektēja Jaundienvidvelsu, bet interese no eiropiešiem par Rietumaustrāliju joprojām nebija. 1772. gadā par šo teritoriju interesi izrādīja franči. Tikai 1826. gadā Rietumaustrālijā ieradās angļi. 1829. gadā tika izveidota Svanas upes kolonija (Swan River colony), bet 1832. gadā kolonija oficiāli tika pārdēvēta par Rietumaustrāliju.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijas fizioģeogrāfiskā karte

Rietumaustrālija atrodas uz rietumiem no 129º meridiāna un aizņem trešo daļu no Austrālijas kontinenta. 1862 km gara[1] taisna robeža austrumos atdala štatu no Ziemeļu teritorijas un Dienvidaustrālijas. Štata ziemeļus apskalo Timoras jūra, ziemeļrietumus un rietumus – Indijas okeāns, dienvidus – Indijas okeāna daļa, ko Austrālijā dēvē par Dienvidu okeānu. Krasta līnija ir 12 889 km gara (ar salām 20 781 km),[2] piekrastē daudz nelielu salu. Ziemeļos krasta līnija izrobota, piekrastei raksturīgas spēcīgas straumes un līdz pat 12 m lielas plūdmaiņas.[3] Lielākie līči: Lielais Austrālijas, Žozefa Bonaparta, Kinga un Šārkbejs.[4]

Smilšakmens klintis Purnululu nacionālajā parkā Kimberlijā

Lielāko štata teritorijas daļu aptver Rietumaustrālijas plakankalne – līdzenums ar vidējo augstumu līdz 300–600 m virs jūras līmeņa. Plakankalnes malās vietām izveidojušies reljefa paaugstinājumi: ziemeļos plešas dziļu upju ieleju saposmots Kimberlijas plato (augstākā virsotne Ordas kalns, 936 m vjl), rietumos – Hamerslija grēda, kurā atrodas augstākais Rietumaustrālijā Mehari kalns (1251 m), dienvidrietumos – Dārlinga (582 m, Kuka kalns) un Stirlinga (1096 m, Blafnolls) grēda. Plakankalnes vidusdaļa štata austrumos mazliet zemāka: uz dienvidiem no Kimberlijas plato plešas Lielais Smilšu tuksnesis, tālāk – akmeņainais Gibsona tuksnesis, aiz tā – smilšainais Lielais Viktorijas tuksnesis. Dienvidos plakankalne pāriet no kaļķakmeņiem veidotā Nalārboras līdzenumā, kurš pakāpeniski pazeminās Lielā Austrālijas līča virzienā un beidzas ar stāvām un augstām klintīm.[5] Zemieņu štatā nav daudz, visas atrodas gar piekrasti.[6]

Kimberlijas plato galvenokārt veido sarkanās un dzeltenās, tostarp smilšu un smilšmāla augsnes, dažviet sastopamas mālainas un akmeņainas zemes. Pilbarai raksturīgas smilšu un smilšmāla augsnes, pārsvarā sarkanās. Tuksnešos dominē smilšainas sarkanzemes, Nalārboras līdzenumā un štata dienvidu centrālajā daļā – kaļķainas smilšmāla un akmeņainās augsnes. Rietumaustrālijas galvenajā lauksaimniecības reģionā, kas atrodas štata dienvidrietumos, dominē dēdētas kaolīna, grants un smilšu augsnes ar trūcīgām barības vielām. Lielākā daļa reģiona savvaļas veģetācijas attīrīta lauksaimniecības vajadzībām, tāpēc pieaugusi augsnes un upju ūdens sāļuma pakāpe. Vietām augsne tās pārmērīgā sāļuma dēļ vairs neder labības audzēšanai.[3]

Lielākā daļa štata teritorijas atrodas beznoteces un iekšējās noteces baseinos. Štata upes ir īsas, galvenokārt sezonālas. Lielākās, Ficroja un Orda, atrodas štata ziemeļos – Kimberlijas plato. Kimberlijā, pie Kununuras, aizsprostojot Ordas gultni, izveidota Rietumaustrālijas lielākā saldūdens tilpne – Ārgaila ezers. Pilbaras reģionam raksturīgas sezonālās upes, lielākās no tām ir Degreja, Forteskjū un Ašbērtona, kas plūst tikai pēc stiprām lietusgāzēm. Ievērojamākā upe uz dienvidiem no Pilbaras ir Gaskoina, kas arī tek tikai lietus sezonas laikā. Štata dienvidrietumos plūst pastāvīgas upes: Svona, Blekvuda, Franklenda un citas. Daudzas no tām sākas Vītbeltā – intensīvās lauksaimniecības reģionā, tāpēc to ūdens ir iesāļš.[3] Štata vidusdaļā un austrumos ir daudz sālsezeru.[6]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijas klimata tipi pēc Kepena klasifikācijas

Štata teritoriju šķērso dienvidu tropu loks. Štata ziemeļiem raksturīgs tropiskais jūras, vidusdaļai – sauss tropiskais kontinentālais, dienvidiem – subtropiskais jūras klimats.[6]

Štata klimatu un laika apstākļus galvenokārt nosaka anticiklona kustība. Dienvidu puslodes ziemā anticiklons pavirzās uz ziemeļiem, tropu apgabalos radīdams austrumu vējus un skaidru, saulainu laiku; uz dienvidiem no anticiklona rietumu vēji un ar „rēcošajiem četrdesmitajiem” saistītas atmosfēras frontes atnes vēsu, mākoņainu laiku, dienvidu piekrastē – lietu un vētras. Vasarā anticiklons pavirzās uz dienvidiem, gandrīz visā Rietumaustrālijā dominē austrumu vēji; anticiklona ziemeļos izveidojas zems atmosfēras spiediens, ziemeļrietumu piekrastē un vietām Kimberlijā pūš rietumu musoni. No decembra līdz martam štata ziemeļos ilgst lietus sezona, kuras laikā virs okeāna izveidojas tropiskie cikloni, kas reizēm sasniedz arī Pērtas apkārtni. Visvairāk nokrišņu gadā (virs 1400 mm) izkrīt Mičelas plakankalnē Kimberlijā un štata dienvidrietumos Pembertonas–Volpolas apvidū, vismazāk – Nalārboras līdzenuma ziemeļos[7] (150–200 mm).[3] Vēsturiski lielākais vidējais nokrišņu daudzums, 2461,8 mm gadā, reģistrēts 2011. gadā štata ziemeļos Dūnganā.[8]

Nalārboras līdzenuma ziemeļi ir vissausākā Rietumaustrālijas vieta

Karstākais mēnesis Kimberlijā ir novembris, nedaudz uz dienvidiem no Kimberlijas – decembris, atlikušajā štata daļā – janvāris/februāris. Aukstākais mēnesis visā Rietumaustrālijā ir jūlijs. Augstākā gaisa temperatūra Kimberlijas plato gada laikā svārstās no 28 ºC līdz 35 ºC, zemākā – no 15 ºC līdz 25 ºC, štata vidusdaļā augstākā svārstās no 18 ºC līdz 38 ºC, zemākā – no 5 ºC līdz 25 ºC, dienvidos augstākā svārstās no 15 ºC līdz 30 ºC, zemākā – no 10 ºC līdz 15 ºC.[6] Štata dienvidrietumos vasaras pēcpusdienās tveici mazina brīze, kas pūš no okeāna un kuru dēvē par „Frīmantlas ārstu“ (Freemantle Doctor).[3] Augstākā temperatūra, 50,7 ºC, reģistrēta štata ziemeļrietumos, Onslovā, 2022. gada 13. janvārī (atkārtots 1962. gadā Dienvidaustrālijā piefiksētais Austrālijas rekords).[9] Dienvidu puslodes ziemā štata iekšzemes reģionos uz dienvidiem no dienvidu tropu loka gaisa temperatūra dažkārt mēdz nokristies zem nulles. Neliels sals biežāk vērojams štata dienvidu daļā jūlijā un augustā. Snieg reti, tikai dienvidos, visbiežāk Stirlinga grēdā. Sniegs saglabājas tikai dažas stundas.[3] Zemākā gaisa temperatūra, -7,2 ºC, reģistrēta Eiras putnu novērošanas stacijā štata dienvidaustrumos 2008. gada 17. augustā.[8]

Dzīvā daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eikaliptu mežs štata dienvidrietumos netālu no Pembertonas

Rietumaustrālijai piemīt liela endēmisko augu un dzīvnieku sugu daudzveidība. Ar lielu bioloģisko daudzveidību īpaši izceļas štata dienvidrietumi, kuros ir pietiekami daudz pastāvīga mitruma, un kas ir vienīgā vieta štatā, kur aug mūžzaļie cietlapju meži un līdz 85 m augsti eikalipti. Citviet štatā īstu mežu nav. Kimberlijā dominē savannu zālāji ar eikaliptu un endēmisko baobabu skrajmežiem, izplatīti spinifeksi. Pilbarai raksturīgi akāciju krūmāji, eikaliptu skrajmeži un spinifeksu savannas. Tuksnešos aug graudzāles, akācijas, zemie eikalipti. Nalārboras līdzenumā aug sālszāles un citi zālāji, tuvāk okeānam parādās akāciju un eikaliptu krūmāji.[3][6]

Rietumaustrālijas nacionālais putns melnais gulbis

Rietumaustrālijā reģistrēts apmēram 150 zīdītāju sugu, kā arī vairāki simti putnu un rāpuļu sugu. Visbiežāk sastopami somaiņiķenguri, valabiji, vombati, oposumi, bandikuti; mitinās daudz sikspārņu, grauzēju. Piekrastes ūdeņos dzīvo dugongi, delfīni, vaļi, salās – lauvroņi un pingvīni. Dienvidrietumu mitrājos ligzdo pīles, tārtiņi, zīriņi, gārņi un citi putni, iekšzemes rajonos – ērgļi un citi plēsīgie putni, vairāk kā 20 papagaiļu sugu un dažādas mazāku putnu sugas – krāšņžubītes, Austrālāzijas paceplīši, medusputni un pārējie. Rāpuļus pārstāv pāri simtam scinku un čūsku sugu, kā arī daudzas ķirzaku, tostarp gekonu, un abinieku sugas. Piekrastes un iekšzemes ūdeņos mīt jūras un sauszemes bruņurupuči.[3]

Rietumaustrālijas dzīvo dabu apdraud lauksaimniecība, introducētie plēsēji (lapsas, savvaļas kaķi), liellopi, savvaļas truši. Simtiem augu sugu ir apdraudētas, vairākas jau ir iznīkušas. Kopš eiropiešu ieceļošanas, Vītbeltas intensīvās lauksaimniecības reģionā vidēji lielu zīdītāju skaits ir samazinājies vairāk kā uz pusi, un daudzas to populācijas ir izzudušas vai krasi samazinājušās arī sausajos lopkopības reģionos un tuksnešos.[3] Dabas aizsardzībai Rietumaustrālijā izveidoti 100 nacionālie parki, 17 jūras parki, rezervāti un citas aizsargājamās teritorijas, kuru kopējā platība pārsniedz 310 tūkst. km². Trīs dabas teritorijas – Šārkbejs, Purnululu nacionālais parks un Ninalū krasts ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[10]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijas lielākā pilsēta Pērta
Austrālijas aborigēnu bērni
Rietumaustrālijas iedzīvotāju pieaugums 1829.–2010. gadā

Rietumaustrālija ir viens no visretāk apdzīvotiem Austrālijas štatiem un teritorijām (mazāks iedzīvotāju blīvums ir tikai Ziemeļu teritorijā).[11] 2021. gada jūnijā štatā bija 2 681 600 iedzīvotāju,[12] vidēji 1,06 iedz./km². Iedzīvotāju sadalījums štata teritorijā ļoti nevienmērīgs: lielākā daļa (92 %) dzīvo štata dienvidrietumos, kur ir labvēlīgāki klimata apstākļi,[13] pārējā Rietumaustrālijas teritorija apdzīvota reti, bet lielas tuksnešu platības ir neapdzīvotas.[14]

Pēc 2020. gada datiem štata galvaspilsētā Pērtā dzīvoja 2 125 114 jeb ~80 % Rietumaustrālijas iedzīvotāju.[15] Citas pilsētas ievērojami mazākas (2017. gada dati, bez Pērtas piepilsētām): Banberi (74 478), Baseltona (38 289), Džeraldtona (37 931), Olbani (34 151), Kalgurli (30 541), Karrata (16 477), Brūma (14 539), Porthedlenda (14 314), Esperansa (12 222).[16]

Rietumaustrālijas vēstures gaitā iedzīvotāju skaits mainījies galvenokārt migrācijas dēļ. Pirmais migrācijas vilnis izveidojās 19 gs. beigās zelta drudža laikā, kad uz Rietumaustrāliju devās zelta meklētāji no Austrālijas austrumkrasta kolonijām. Sākot ar 20. gadsimta sākumu, iedzīvotāju skaits nepārtraukti auga, galvenokārt ieradās imigranti no Britu salām. Pēc Otrā pasaules kara uz dzīvi štatā pārcēlās imigranti arī no citām Eiropas valstīm, galvenokārt itāļi, horvāti, maķedonieši. Kopš 20. gadsimta beigām iebraucēju no Britu salām un citām Eiropas valstīm kļuvis mazāk, bet no Austrumāzijas un Dienvidāfrikas Republikas – vairāk.[17] 21. gadsimtā iedzīvotāju skaits Rietumaustrālijā aug straujāk, nekā vidēji valstī.[18][19]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimšanas valsts (2016)[20]
Dzimšanas vieta Skaits
Austrālija 1 492 842
Anglija 194 164
Jaunzēlande 79 222
Indija 49 384
Dienvidāfrika 41 008
Filipīnas 30 835
Malaizija 29 124
Ķīna 27 077[a]
Skotija 26 059
Itālija 19 204
Īrija 18 034

Saskaņā ar 2016. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, pēc nacionālās izcelsmes Rietumaustrālijas iedzīvotāji bija sadalījušies šādi:[21]

39,7 % iedzīvotāju bija dzimuši ārpus Austrālijas, 38,3 % abi vecāki bija dzimuši Austrālijā. Visvairāk štata iedzīvotāju, dzimušu ārpus Austrālijas, bija no Anglijas (7,8 %), Jaunzēlandes (3,2 %), Indijas (2,0 %), Dienvidāfrikas (1,7 %) un Filipīnām (1,2 %).[22] 275 iedzīvotāji skaitīšanā norādīja, ka ir dzimuši Latvijā.[23]

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2016. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, 75,2 % Rietumaustrālijas iedzīvotāju mājās runāja angliski. No citām valodām visvairāk mājās lietota ķīniešu mandarīnu (1,9 %), itāļu (1,2 %), vjetnamiešu (0,8 %), ķīniešu kantoniešu (0,8 %) un tagalu (0,6 %) valoda.[22] Austrālijas aborigēnu valodās runāja 10,3 tūkst. jeb 0,4 % no visiem štata iedzīvotājiem.[21]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2016. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem, 55,5 % štata iedzīvotāju bija kristieši. Par katoļticīgajiem sevi uzskatīja 21,4 %, anglikāņiem – 14,3 %, Vienojošajai baznīcai piederīgajiem – 2,3 %, budistiem – 2,1 %, musulmaņiem – 1,8 %, presbiteriāņiem un kalvinistiem – 1,8 %, baptistiem – 1,7 %, hinduistiem – 1,6 % iedzīvotāju. 35,2 % bija neticīgi, 10,3 % religiju nenorādīja.[21]

a bez Honkongas un Makao

Politiskā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijas parlamenta ēka Pērtā
Rietumaustrālijas ekonomiskās attīstības reģioni

Rietumaustrālija ir parlamentārā monarhija, kas kopā ar pārējiem Austrālijas štatiem un teritorijām veido federālu valsti – Austrālijas Savienību. Štata teritorijā ir spēkā 1890. gadā pieņemtā Rietumaustrālijas konstitūcija, bet attiecību pamatus ar federāciju nosaka 1901. gada Austrālijas konstitūcija. Augstākā vara formāli pieder Lielbritānijas karalim, kuru pārstāv karaļa ieceltais gubernators.[24]

Likumdošanas varu īsteno Rietumaustrālijas parlaments, kuru veido divas palātas: augšpalāta, jeb Likumdošanas padome (Legislative Council, 36 locekļi)[25] un apakšpalāta, jeb Likumdošanas sapulce (Legislative Assembly, 59 locekļi).[26] Tiesības vēlēt ir no 18 gadu vecuma, dalība vēlēšanās – obligāta.[27] Federālā parlamenta Senātā Rietumaustrāliju pārstāv 12 senatori, Pārstāvju palātā – 15 parlamenta locekļi (kopš 2022. gada).[28]

Izpildvara formāli pieder gubernatoram, kurš apstiprina parlamenta vairākuma ievēlēto premjerministru un viņa ministru kabinetu. Gubernatora pienākumus kopš 2018. gada pilda Kims Bīzlijs (Kim Beazley),[29] premjerministra – Marks Makgovans (Mark McGowan, kopš 2017. gada).[30] Pašvaldību līmenī izpildvaru īsteno vēlētas lielo pilsētu, pilsētu un grāfistu padomes.[24]

Augstākā tiesību instance štatā ir Rietumaustrālijas Augstākā tiesa (Supreme Court of Western Australia), kura izskata svarīgākās civilās un krimināllietas. Štatā darbojas arī zemākas instances apgabaltiesas, maģistrātu tiesas un specializētās tiesas, kas izskata ģimenes un bērnu lietas. Augstākās tiesas neatrisinātās lietas tiek nodotas Austrālijas Augstākajai tiesai; uz štata teritoriju attiecas arī Austrālijas Federālās tiesas jurisdikcija.[24]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālija administratīvi sadalīta 137 vietējās pašvaldībās (Local Government Areas), kuru darbību nosaka Rietumaustrālijas 1995. gada vietējo pašvaldību likums (Local Government Act 1995). Likums attiecas arī uz Ziemsvētku Salas un Kokosu salu pārvaldi, tomēr juridiski šīs Austrālijas aizjūras teritorijas štatam nepieder.[31][32] Pastāv triju veidu vietējās pašvaldības: lielo pilsētu (city), pilsētu (town) un grāfistu (shire). Saskaņā ar 2020. gada datiem, mazākajā vietējā pašvaldībā dzīvoja ap 200 cilvēkiem, lielākajā – ap 200 000. Notiek diskusijas par vietējo pašvaldību skaitu samazināšanu.[33]

Rietumaustrāliju veido arī deviņi lielāki ekonomiskās attīstības reģioni (Pērtas lielpilsētas teritorija šajā iedalījumā neietilpst): Lielais Dienvidu (Great Southern), Gaskoina (Gascoyne), Goldfīldsa-Esperansa (Goldfields-Esperance), Kimberlija (Kimberley), Dienvidrietumu (South West), Pilbara (Pilbara), Pīla (Peel), Vidējo Rietumu (Mid West) un Vītbelta (Wheatbelt).[34] Pastāv arī citas dalīšanas reģionos sistēmas: zemes ierīcības, statistikas, vēlēšanu. Pēc šīm sistēmām sadalīto reģionu nosaukumi dažreiz sakrīt, bet robežas parasti atšķiras.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzs rūdas raktuves pie Tompraisas, 2006. gadā
„Super Pit” zelta raktuves pie Kalgurli vairākus gadus bija lielākās Austrālijā. ~2016. gadā tās pārspēja netālu no Pērtas esošās Bodingtonas zelta raktuves

Rietumaustrālija ir ekonomiski spēcīgs Austrālijas štats un viens no bagātakajiem reģioniem pasaulē. 2020.–2021. finanšu gadā štatā saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtība bija 361,8 mljrd. Austrālijas dolāru (272 mljrd. ASV dollāru) jeb 17,5 % no visa valsts IKP. IKP uz vienu iedzīvotāju veidoja 135 479 Austrālijas dolāru (101 700 ASV dolāru),[b] par 68 % vairāk, nekā vidēji Austrālijā[35] – pēc šī rādītāja Rietumaustrālija bija pirmajā vietā starp valsts štatiem un teritorijām.[36]

Ekonomika orientēta uz eksportu, galvenā tautsaimniecības nozare ir ieguves rūpniecība, kas veido gandrīz pusi (47 %) no štata IKP. 125 štata raktuvēs (2020.–2021. gada dati) iegūst dzelzsrūdu (galvenokārt Pilbarā, 36 % no pasaules produkcijas 2020. gadā), niķeļa rūdu, zeltu, boksītu (Dārlinga grēdā), dimantus (Kimberlijā, 25 % no pasaules produkcijas), sāli, litija (48 % no pasaules produkcijas), cirkonija, mangāna, vara, retzemju elementu un citas rūdas, naftu un dabasgāzi (galvenokārt Pilbaras piekrastē). Štatā ir arī urāna iegulas, taču tā ieguvi Rietumaustrālijas valdība ierobežo (2002.– 2008. gadā ieguve bija aizliegta). Galvenais urāna ieguves centrs ir Viluna.[37][35][38]

Rūpniecība veido ap 4 % no štata IKP (2020.–2021. gadā). Galvenās rūpniecības nozares ir metalurģija, metālapstrāde, naftas ķīmijas, ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve (galvenokārt ieguves rūpniecības vajadzībām) un kuģubūve, kā arī kokapstrādes, papīra, poligrāfijas, pārtikas, dzērienu, tabakas un gaļas rūpniecība. 2020.–2021. gadā Rietumaustrālijā bija 13 nozīmīgākas izejvielu pārstrādes rūpnīcas (alumīnija, zelta, niķeļa, titāna, cirkonija, silīcija u. c.), darbojās vairākas sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcas.[35] Vislielākā rūpniecības uzņēmumu koncentrācija izveidojusies Kvinānas vietējās pašvaldības teritorijā, kas atrodas Pērtas aglomerācijas dienvidu daļā: Austrālijā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca, alumīnija un niķeļa, mašīnu, minerālmēslu rūpnīca, kuģubūves un kuģu remonta uzņēmumi.[38]

Elektroenerģiju ražo termoelektrostacijās, kuras lielākoties kurina ar dabasgāzi, akmeņoglēm (iegūst pie Koli, Dienvidrietumu reģionā) un nedaudz arī ar dīzeļdegvielu. Atjaunojamās enerģijas stacijās tiek saražoti 7 % elektroenerģijas – pārsvarā vēja un saules spēkstacijās (2016. gadā).[39] Kimberlijā, pie Ārgaila ezera, ierīkota neliela hidroelektrostacija.

Kviešu pļauja. Vidējā vienas saimniecības platība Rietumaustrālijas labības audzēšanas reģionā ir 1201 ha (2011. gadā)[40]

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība veido tikai nelielu daļu no Rietumaustrālijas IKP (2 %, 2020.–2021. gadā). Lauksaimniecībai visvairāk piemērota štata dienvidrietumu daļa, kur audzē kviešus, miežus, lupīnas, eļļas augus, ābolus un citrusaugus; aitas (gaļai un vilnai) un liellopus. Piena lopkopības saimniecību visvairāk ir piejūras līdzenumā, uz dienvidiem no Pērtas, štata ziemeļos audzē gaļas liellopus. Apūdeņotajos laukos pie Karnārvonas un Kununuras audzē tropu augļus un dārzeņus, sandalkokus. Vīna ražošana attīstīta Svonas un Mārgaretas ielejās, kā arī Mauntbarkeras apkaimē.[38]

Štata rietumu piekrastē zvejo jūras vēžus, garneles, gliemenes, dienvidrietumu un dienvidu – jūras austiņas, Austrālijas lašus, siļķes, ziemeļu – tropu zivis. Agrāk svarīgās vaļu medības 20 gs. 70. gados aizliegtas. Akvakultūras saimniecībās audzē austeres, gliemjus, vėžus.[38] Ziemeļrietumu un ziemeļu piekrastē audzē un zvejo pērles. Galvenais pērļu audzēšanas centrs atrodas Brūmā.[41]

Niķeļa rūpnīca Kvinānā

Štatā saražotā produkcija veido vairāk kā pusi no visa Austrālijas preču eksporta apjoma (56 %, 2020.–2021. gadā). Eksportē dzelzs rūdu, naftu un sašķidrināto gāzi, zeltu, alumīniju, niķeli, kā arī citus metālus un metālu rūdas, vilnu, kviešus un citus lauksaimniecības produktus. Importē mašīnas, transporta iekārtas un citus rūpnieciskos ražojumus, minerāleļļas, zeltu (pārstrādei un reeksportam). Lielākie tirdzniecības partneri – Ķīna (60 % eksporta, 19 % importa), Japāna (8,6 % eksporta, 7 % importa), Apvienotā Karaliste (4,1 % eksporta, 4,6 % importa), Dienvidkoreja (5,8 % eksporta, 2,4 % importa), Singapūra (3,9 % eksporta, 4,8 % importa; 2020.–2021. gada dati).[42]

Pakalpojumu sektors veido apmēram trešo daļu no IKP (32 %, 2020.–2021. gadā). Dominē veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu, zinātnes un technoloģiju, finašu, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības segmenti. Bezdarba līmenis (4,7 %, 2021. gadā) ir viens no mazākajiem valstī, aborigēnu kopienā lielāks, bet ar tendenci mazināties.[38] 2021. gadā pakalpojumu sektorā strādāja 73 %, būvniecībā – 8,7 %, ieguves rūpniecībā – 8,6 %, apstrādes rūpniecībā – 6,1 % no visiem strādājošajiem.[35]

b salīdzinājumam: Šveicē – 87 097, Norvēģijā – 67 330 ASV dolāru (2020. gadā).[43]

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 300 km uz dienvidaustrumiem no Pērtas esošo, no granīta veidoto Viļņa klinti ik gadu apmeklē vairāk kā 100 tūkstoši tūristu[44]

Tūrisma sektorā strādā 65,8 tūkst. jeb 4,9 % Rietumaustrālijas strādājošo (2019.–2020. gadā).[35] Līdz Covid-19 pandēmijas sākumam Rietumaustrāliju ik gadu apmeklēja vairāk kā 2 milj. tūristu. Pēc 2018. gada datiem, togad štatu apmeklēja 0,97 milj. ārvalstu tūristu un 1,61 milj. tūristu no citiem Austrālijas štatiem un teritorijām.[45] Visvairāk ārvalstu tūristu ierodas no Apvienotās Karalistes un Īrijas, Āzijas valstīm (Singapūras, Japānas, Malaizijas), Jaunzēlandes, Amerikas Savienotajām Valstīm, vietējo tūristu – no Viktorijas un Jaundienvidvelsas. Populārākie tūrisma galamērķi ir Pērta un štata dienvidrietumi, vietējie tūristi iecienījuši arī štata ziemeļu daļu.[38]

Valsts tūrisma tīmekļa vietnēs starp galvenajiem apskates objektiem minēta štata galvaspilsēta Pērta (muzeji, mākslas galerijas, pludmales, vēsturiskā Frīmantlas ostas pilsēta, Karaļa parks un botāniskais dārzs, Svonas upes ielejas vīnrūpniecības reģions), Ninalū piekraste (laivošana, niršana, dzīvnieku vērošana, Keipreindžas nacionālā parka daba), Kimberlija (Purnululu nacionālais parks, Gibas ceļš, ūdenskritumi, aizas ar ūdens baseiniem, aborigēnu klinšu zīmējumi, ekskursijas ar kuģiem, izklaides lidojumi ar helikopteriem un lidmašīnām), rietumu piekraste (Smaiļu tuksnesis, Kalbari nacionālais parks, Šārkbejs un delfīnu barošana Manki Majā, Hautmana klintis), štata dienvidrietumi (Mārgaretas vīna ražošanas reģions, alas, Milžu ielejas eikalipti, Torndirupas nacionālā parka klintis, vaļu vērošana), Rotnestas sala, Balarda ezera skulptūras, Kariģini nacionālais parks, Brūma (pērļu audzēšanas saimniecības, jāšana ar kamieļiem), savvaļas puķu lauki.[46][47]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumaustrālijas transporta infrastruktūra

Galvenais transporta veids Rietumaustrālijā ir autotransports. Kopējais autoceļu garums – 157 tūkst. km, no kuriem 56 tūkst. km ir ar cieto segumu, 58 tūkst. km – ar grants segumu, bet pārējie – no augiem attīrītas trases nomaļajos štata reģionos. Automaģistrāļu kopējais garums ir 181 km, visas atrodas pie Pērtas.[48] Transporta kustība notiek pa ceļa kreiso pusi, maksimālais atļautais ātrums apdzīvotās vietās ir 50 km/h, ārpus apdzīvotām vietām – 110 km/h.[49] Ar Dienvidaustrāliju un Ziemeļu teritoriju štatu savieno pirmā numura nacionālais lielceļš, kas apriņķo visu Australijas kontinentu. Visblīvākais autoceļu tīkls atrodas štata dienvidrietumu daļā.

Pa Pilbaras dzelzceļiem kursē vieni no smagākajiem un garākajiem vilcieniem pasaulē. Attēlā: BHP Group kompānijas vilciens ar dzelzsrūdas kravu ierodas Porthedlendas ostā

Kopējais dzelzceļu garums ir 7735 km. No tiem 4558 km ir normālplatuma (1435 mm), 2970 km – šaursliežu (1067 mm), 207 km – dubultā platuma (1435 un 1067 mm). Elektrificēti posmi 181 km garumā, visi Pērtas piepilsētu līnijās.[50] Visi valsts dzelzceļi atrodas štata dienvidu daļā, blīvākais dzelzceļu tīkls ir štata dienvidrietumos. Ar kontinenta austrumu daļu Rietumaustrāliju savieno Transaustrālijas dzelzceļš, kas ierīkots pāri Nalārboras līdzenumam 1917. gadā. Dzelzceļa līnijā ir 478 km garš, garākais pasaulē, taisna dzelzceļa posms.[51] Štata ziemeļu daļā darbojas privātām raktuvju kompānijām piederošie Pilbaras dzelzceļi, kas paredzēti dzelzsrūdas pārvadājumiem no raktuvēm uz ostām. Šie dzelzceļi piemēroti gariem smagsvara vilcieniem, un pārvadājumi pa tiem veido gandrīz divas trešdaļas no visu Austrālijas dzelzceļa kravu apgrozības.[52] Vītbeltas reģionā ir graudu pārvadājumiem paredzēts dzelzceļu tīkls.[53] Pasažieri tiek pārvadāti galvenokārt Pērtas piepilsētu vilcienos. Reģionālo pasažieru maršrutu nav daudz – no Pērtas uz Banberi (Australind vilcieni), Kalgurli (Prospector vilcieni), Merredinu (MerredinLink vilcieni) un Nortemu (AvonLink vilcieni).[54] Reizi nedēļā no Pērtas uz Adelaidu un Sidneju kursē Indian Pacific luksusa vilciens.[55]

Lielie attālumi un piemērotie laikapstākļi ir veicinājuši gaisa transporta attīstību. Rietumaustrālijā ir 25 lidostas, kas apkalpo regulārus pasažieru reisus;[56] lielākā un nozīmīgākā no tām ir starptautiskā Pērtas lidosta, kas apkalpo 14,5 milj. pasažieru gadā (2018.–2019. gada dati, pirms Covid-19 pandēmijas sākuma).[57] Starptautiskās lidostas darbojas arī Porthedlendā un Brūmā.[58]

Konteinerkuģis Frīmantlas ostā. Attēla centrā: ostas administratīvā ēka, pa labi: Rietumaustrālijas jūras muzejs

Galvenās ostas atrodas Pērtā (Frīmantlā) un Pilbarā (Porthedlendas, Dampīras un Portvolkotas).[59] Frīmantla ir štata lielākā ģenerālkravu osta (32,6 milj. t kravu 2018.–2019. gadā).[60] Tajā tiek pārkrauti konteineri un citas kravas, eksportēti liellopi, importēti automobīļi, apkalpoti kruīzu un militārie kuģi. Ostas filiālē Kvinānā tiek pārkrauti graudi, nafta, sašķidrinātā gāze, alumīnijs, minerālmēsli, akmeņogles un citas beramkravas.[61] Pilbaras ostas specializējas galvenokārt dzelzsrūdas eksportā. Porthedlenda – lielākā pasaulē beramkravu osta, tajā ik gadu tiek pārkrauti vairāk kā 500 milj. t kravu – dzelzsrūda, mangāna rūda, sāls. Dampīras osta ir otrā lielākā Austrālijā pēc kravu apjoma (vairāk kā 170 milj. t gadā).[60] Tajā tiek pārkrauta dzelzsrūda, sašķidrinātā gāze, sāls. Portvolkotā eksportē dzelzsrūdu.[62] Citas nozīmīgākas ostas: Džeraldtona (dzelzsrūda, graudi), Banberi (alumīnijs un boksīts), Olbani (graudi), Esperansa (dzelzsrūda, graudi).[63]

Pa cauruļvadiem piegādā dabasgāzi no tās ieguves vietām uz Pērtu un citām lielākām Rietumaustrālijas pilsētām un raktuvēm (garākie gāzesvadi savieno Dampīru ar Banberi, 1539 km; un Karnārvonas baseinu ar Kalgurli, 1590 km).[64] Pa 560 km garu cauruļvadu no Pērtas uz Kalgurlī piegādā ūdeni.[65]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. State and Territory Borders, Geoscience Australia, Australian Government, 2006. Arhivēts 2007. gada 28. novembrī. Skatīts 2022. gada 29. janvārī.
  2. Coastline Lengths, Geoscience Australia, Australian Government, 2010. gada 18. novemdrī. Arhivēts 2011. gada 22. janvārī. Skatīts 2022.gada 28. janvārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Western Australia, Encyclopaedia Britannica. Skatīts 2023. gada 18. janvārī
  4. Petras Lingė, Petras Musteikis, Danutė Rimšienė, Australijos gamta, Visuotinė lietuvių enciklopedija, 2022. gada 21. janvārī. Skatīts 2022. gada 29. janvārī.
  5. Nullarboro lyguma, Visuotinė lietuvių enciklopedija, 2022. gada 21. janvārī. Skatīts 2022. gada 29. janvārī.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Vakarų Australija, Visuotinė lietuvių enciklopedija, 2022. gada 21. janvārī. Skatīts 2023. gada 18. janvārī.
  7. Average annual, seasonal and monthly rainfall, Bureau of Meteorology, Australian Government. Skatīts 2022. gada 29. janvārī.
  8. 8,0 8,1 Australia, Climate extremes, Bureau of Meteorology, Australian Government. Skatīts 2022. gada 29. janvārī.
  9. Australia equals hottest day on record at 50.7C, BBC News, 2022. gada 13. janvārī. Skatīts 2022. gada 29. janvārī.
  10. Parks, Department of Biodiversity, Conservation and Attractions, Government of Western Australia, 2018-04-09. Skatīts 2022. gada 30. janvārī
  11. Joyce Chepkemoi, Australian States/Territories By Population Density, WorldAtlas, 2019. gada 4. novembrī. Skatīts 2022. gada 3. februārī.
  12. National, state and territory population Australian Bureau of Statistics, 2021. gada 16. decembrī. Skatīts 2022. gada 28. janvārī.
  13. Western Australia Population 2022, World Population Review. Skatīts 2022. gada 4. februārī.
  14. Map of Australia, Nations Online Project. Skatīts: 2022. gada 6. februārī.
  15. Regional Population, Australian Bureau of Statistics, 2021. gada 30. martā. Skatīts 2022. gada 4. februārī.
  16. Population Estimates by Significant Urban Area (ASGS 2016), 2007 to 2017, 3218.0 – Regional Population Growth, Australia, 2016-17, Australian Bureau of Statistics, 2019. gada 26. martā. Skatīts 2022. gada 4. februārī.
  17. People of Western Australia, Encyclopaedia Britannica. Skatīts 2022. gada 4. februārī.
  18. Peter Hicks, Regional population trends in Australia, Parliament of Australia, 2010. gada 12. oktobrī. Skatīts 2022. gada 6. februārī.
  19. Population of Western Australia 2022, Population Australia. Skatīts 2022. gada 6. februārī.
  20. Cultural and Linguistic Diversity in Western Australia (WA) 2016 Census Archived 2022. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., WA diversity and statistics, Department of Local Government, Sport and Cultural Industries, Government of Western Australia, 2021. gada 24. jūnijā. Skatīts 2022. gada 6. februārī.
  21. 21,0 21,1 21,2 2016 Census Community Profiles, Australian Bureau of Statistics, 2017. gada 23. oktobrī. Skatīts 2022. gada 4. februārī.
  22. 22,0 22,1 2016 Census QuickStats, Western Australia, Australian Bureau of Statistics, 2021. gada 10. decembrī. Skatīts 2022. gada 4. februārī.
  23. Country of birth and main languages spoken Archived 2022. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., WA diversity and statistics, Department of Local Government, Sport and Cultural Industries, Government of Western Australia, 2021. gada 24. jūnijā. Skatīts 2022. gada 24. oktobrī.
  24. 24,0 24,1 24,2 Western Australia. Government and Society, Encyclopaedia Britannica. Skatīts 2022. gada 10. februārī
  25. Legislative Council, Parliament of Western Australia. Skatīts 2022. gada 10. februārī
  26. Legislative Assembly, Parliament of Western Australia. Skatīts 2022. gada 10. februārī
  27. Failure to Vote, Western Australian Electoral Commission. Skatīts 2022. gada 10. februārī.
  28. Proposed federal electoral divisions for WA released, Australian Electoral Commission, 2021. gada 19. martā. Skatīts 2022. gada 10. februārī.
  29. Scott Holdaway, Kim Beazley named new governor of WA, capping distinguished career for ex-Labor leader, ABC News, 2018. gada 3. aprīlī. Skatīts 2022. gada 10. februārī.
  30. Mr Mark McGowan, Parliament of Western Australia. Skatīts 2022. gada 10. februārī.
  31. Christmas Island governance and administration, Australian Government. Skatīts 2022. gada 22. februārī.
  32. Cocos (Keeling) Islands governance and administration, Australian Government. Skatīts 2022. gada 22. februārī.
  33. Local Government Act review renews push for council amalgamations amid COVID-19 fallout, ABC News, 2020. gada 8. augustā. Skatīts 2022. gada 22. februārī.
  34. Our WA Regions Archived 2022. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē., Department of Primary Industries and Regional Development. Skatīts 2022. gada 22. februārī.
  35. 35,0 35,1 35,2 35,3 35,4 Western Australia Economic Profile – January 2022, Government of Western Australia, 2022. gada janvāris. Arhivēts 2022. gada 7. martā. Skatīts 2022. gada 15. martā.
  36. Gross Domestic Product per Capita, Current Prices, Knoema. Skatīts 2022. gada 6. martā.
  37. Four uranium projects excluded from Western Australia ban, World Nuclear News, 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts 2022. gada 28. oktobrī.
  38. 38,0 38,1 38,2 38,3 38,4 38,5 Economy of Western Australia, Encyclopaedia Britannica. Skatīts 2022. gada 14. martā.
  39. Electricity industry, Government of Western Australia, 2022. gada janvāris. Skatīts 2022. gada 7. martā.
  40. Variations in farm size across the Australian Wheatbelt, Consortium Land. Skatīts 2022. gada 15. martā.
  41. Pearling, Department of Primary Industries and Regional Development. Skatīts 2022. gada 14. martā.
  42. Western Australia Trade Profiles – October 2021, Government of Western Australia, 2021. gada oktobris. Arhivēts 2022. gada 7. martā. Skatīts 2022. gada 15. martā.
  43. GDP per capita (current US$), The World Bank. Skatīts 2022. gada 15. martā.
  44. Hyden, Central Wheatbelt Visitor Centre. Skatīts 2022. gada 26. martā.
  45. WA welcomes record numbers of overseas and interstate visitors in 2018, Government of Western Australia, 2019. gada 20. aprīlī. Skatīts 2022. gada 25. martā.
  46. Popular destinations in Western Australia, Tourism Australia. Skatīts 2022. gada 26. martā.
  47. Must see & do WA, Tourism Western Australia. Skatīts 2022. gada 26. martā.
  48. Australian Infrastructure and Transport Statistics Yearbook 2021, Bureau of Infrastructure and Transport Research Economics, lpp. 117, 2021. gada decembrī. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  49. Speed limits, Western Australia Police Force. Skatīts 2022. gada 30. martā.
  50. Trainline 8, Statistical Report, lpp. 58. Australian Government, Department of Infrastructure, Transport, Regional Development and Communications, 2021. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  51. Longest Straightest Section Of Railway Line In The World – Trans-Australian, The Australian Book of Records. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  52. Trainline 8, Statistical Report, lpp. 3. Australian Government, Department of Infrastructure, Transport, Regional Development and Communications, 2021. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  53. Trainline 8, Statistical Report, lpp. 31. Australian Government, Department of Infrastructure, Transport, Regional Development and Communications, 2021. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  54. All train lines, Transwa. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  55. Indian Pacific 2021 fares & timetable Archived 2022.gada 22.maijā, Wayback Machine vietnē., Journey Beyond. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  56. Air services in Western Australia, Government of Western Australia, Department of Transport. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  57. Airport statistics, Perth Airport. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  58. Designated international airports in Australia, Australian Government, Department of Infrastructure, Transport, Regional Development and Communications. Skatīts 2022. gada 6. aprīlī.
  59. Ports: job generation in the context of regional development. At a Glance, Australian Government, Department of Infrastructure and Regional Development, lpp. 5. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  60. 60,0 60,1 Australian sea freight 2018–19, Australian Government, Department of Infrastructure, Transport, Regional Development and Communications, 2021. gada jūlijā, lpp. 50. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  61. Operating through two harbours, the port facilitates trade that is vital to WA, Fremantle Ports. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  62. Ports: job generation in the context of regional development. At a Glance, Australian Government, Department of Infrastructure and Regional Development, lpp. 22, 25, 26. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  63. Australian Infrastructure and Transport Statistics Yearbook 2021, Bureau of Infrastructure and Transport Research Economics, lpp. 172, 2021. gada decembris. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  64. Australia’s gas transmission pipeline system, APGA. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.
  65. The Scheme, The Golden Pipeline. Skatīts 2022. gada 9. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]