Tehnoloģiskais determinisms
Tehnoloģiskais determinisms ir redukcionistiska interpretācija par tehnoloģiju lomu sabiedrības attīstībā.[1] Saskaņā ar tehnoloģiskā determinisma skaidrojumiem tehnoloģijas ir galvenie vēstures un sociālo pārmaiņu virzītāji. Tehnoloģiju attīstība un inovācija kļūst par galveno sociālo, ekonomisko un politisko pārmaiņu dzinējspēku.[2] Tā mēģina izskaidrot to, kam un kāda varētu būt kontrolējošā vara cilvēku lietās. Tehnoloģiskais determinisms izpaužas dažādos līmeņos, kas sākas ar jaunāko tehnoloģiju dažādu izmaiņu ieviešanu, un dažkārt šīs izmaiņas var izraisīt arī jau esošo zināšanu zudumu. Piemēram, jaunāko lauksaimniecības rīku un metožu ieviešana ir piedzīvojusi pakāpenisku zināšanu zudumu par tradicionālajiem lauksaimniecības veidiem. Tāpēc tehnoloģijas ietekmē arī zināšanu līmeni sabiedrībā.[3]
Mūsdienās tehnoloģiskais determinisms netek uzskatīts par precīzu skaidrojumu tam, kā sabiedrība mijiedarbojas ar tehnoloģijām. Tomēr šī pieeja vienā vai otrā veidā joprojām parādās daudzos ar tehnoloģiju attīstību saistītos darbos, tai skaitā mediju ziņās par tehnoloģijām.
Alternatīvs skatījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cits skatījums uz tehnoloģisko determinismu saka, ka tehnoloģija kalpo kā konfliktu risināšanas process, jo, neskatoties uz to, kas noved pie pārmaiņām kultūrā, politikā, ekonomikā to faktiski tāpat kontrolē cilvēki. Kontrole pār tehnoloģijām lēnām samazinās, kad tās nonāk cilvēku rokās, bet, kad cilvēks pilnībā pārņem tehnoloģiju, tad pats nonāk tās kontrolē. Šo uzskatu par cilvēkiem, kuriem nav kontroles, sauc par “autonomu tehnoloģisku determinismu”.[3]
Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tehnoloģiskais determinisms tiecas plaša sociālās pārmaiņas skaidrot ar vienas atsevišķas tehnoloģijas klātbūtni. Piemēram, saskaņā ar šādu skaidrojumu, ieroča izgudrošana mainīja to, kā strīdi tika izšķirti, un pilnībā mainīja kaujas gaitu. Lai izmantotu pistoli, ir nepieciešama minimāla piepūle un prasmes, lai to varētu veiksmīgi izmantot pat no droša attāluma. Tas, salīdzinot ar agrākiem laikiem, izraisa radikālas pārmaiņas karā. Šodien ar atomenerģijas atklāšanu tiks izcīnīti nākotnes kari ar kodolarsenālu. Katrs jauns atklājums izraisa pāreju uz atšķirīgu sabiedrību. Tvaika enerģijas izmantošana industriālās sabiedrības attīstībā un datoru ieviešanā ir mūs novedusi līdz informācijas laikmeta rītausmai.[3]
Amerikāņu socioloģijas zinātnieks Torstens Veblens (1857—1929) bija pirmais, kurš izmantoja terminu “tehnoloģiskais determinisms”.[4] Šo termina nozīmi raksturoja kā atteikšanos no varas, kuras mašīnām nemaz nav.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ronald R. Kline. «ScienceDirect», 2015. Skatīts: 28.11.2019..
- ↑ V. Thitivesa. «Medium», 2017. Skatīts: 29.11.2019..
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Communication Theory». Skatīts: 28.11.2019.
- ↑ Charles Beard. Technology: Critical History of a Concept. University of Chicago Press, 1927.
- ↑ Leo, Marx, Merritt, Roe Smith. Does Technology Drive History?: The Dilemma of Technological Determinism. MIT Press, 1994.