Teiču purvs
Teiču purvs | |
---|---|
Dabas taka Kurtavas purvā | |
Atrašanās vieta | Austrumlatvijas zemiene, Latvija |
Koordinātas | 56°37′55.43″N 26°26′18.96″E / 56.6320639°N 26.4386000°EKoordinātas: 56°37′55.43″N 26°26′18.96″E / 56.6320639°N 26.4386000°E |
Platība | 19 587 ha |
Ezeri | 18 |
Oficiālais nosaukums: Teiču un Pelečāres purvs | |
Iekļauts | 1995. gada 25. jūlijs |
Aizsardzības nr. | 740 |
Platība | 23 560 ha |
Teiču purvs Vikikrātuvē |
Teiču purvs ir purvs, kas atrodas Jersikas līdzenumā, Austrumlatvijas zemienē. Šis ir lielākais no Latvijas purviem. Tā platība ir 19 587 ha, no kuriem 188 ha ir zemais purvs, savukārt 19 399 ha — augstais purvs.[1] Lielākā daļa purva ietilpst Teiču dabas rezervātā.[1]
Purvs radies apmēram pirms deviņiem tūkstošiem gadu, izveidojies seklā un plašā ledāja izveidotā ieplakā.[1] Apmēram pirms 7,5 tūkstošiem gadu uzsākās vēl mūsdienās notiekošā ezera, kas izveidojās pēc gruntsūdeņa pacelšanās, aizaugšana.[1] Purva pētījumi tikuši uzsākti 20. gadsimta 20.—30. gados.[1]
Kūdras slānis ir vidēji 4,1 metru dziļš, lielākais dziļums — 9,5 metri.[1] Kopējie kūdras krājumi purvā sasniedz 723,5 miljonus m3, no kuriem 86,1 miljons m3 ir rūpnieciski izmantojami.[2]
Teiču purvā ir 19 ezeri, no kuriem 18 ir lielāki par 2 ha (to kopējā platība sasniedz 394 ha).[1] Lielākie ir Kurtavas ezers (74 ha), Pielaista ezers (54,7 ha), Mindaukas ezers (36 ha) un Liepasalas ezers (35,4 ha).[1] Teiču purvā ir tikušas konstatētas vairāk nekā 900 augu, 300 tauriņu, 40 zīdītāju, 190 ligzdojošu putnu u.c. sugas.[1]
1989. gadā ticis iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā, 1971. gadā — starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā.[1]
Atsauces
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 473. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 207. lpp.
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |