Telesto (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Telesto
Telesto.jpg
Telesto. Cassini attēls. 2005. gada oktobris.
Atklāšana
Atklājējs/i Harolds Reitzema
Bredfords Šmits
Stīvens Larsons
Džons Faunteins
Atklāšanas datums 1980. gada 8. aprīlī
Apzīmējumi
Citi nosaukumi S/1980 S13
Tethys B
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 294.619 km
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,0002
Apriņķojuma periods 1.887 802 d
Slīpums 1.19° (pret Saturna ekvatoru)
Pavadonis Saturna pavadonis
Fiziskie parametri
Dimensijas 32.6 × 23.6 × 20.0 km[1]
Vidējais rādiuss 12.4±0.4 km[1]
Vidējais blīvums 0,5 g/cm³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 0.00048 m/s2
Otrais kosmiskais ātrums ≈ 9,0 m/s
Rotācijas periods sinhronizēta
Ass slīpums 0
Albedo 1.0 (ģeometrisks)
Temperatūra 93 K
Redzamais spožums 18.7[2]

Telesto (grieķu: Τελεστώ) (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis. Nosaukums ņemts no kādas okeanīdas, sengrieķu mitologiskā tēla vārda. Pavadoni 1980. gadā atklāja Harolds Reitzema, Bredfords Šmits, Stīvens Larsons un Džons Faunteins. Telesto kopā ar vēl vienu pavadoni Kalipso ir Tētijas Trojas pavadoņi. Telesto atrodas Lagranža punktā L4, apsteidzot Tētiju, bet Kalipso punktā L5 par 60° atpaliek no tās. Pavadonim ir pati augstākā atstarošanas spēja (albedo) Saules sistēmā, apsteidzot pat svaigi izkrituša sniega atstarošanas spēju.

Fiziskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonim ir ļoti spilgta virsma (spilgtākā pašlaik zināmā virsma Saules sistēmā) ar albedo 0,994, t.i. tā atstaro 99,4% krītošās Saules gaismas. Uz virsmas ir skaidri redzami daži meteorītu krāteri, bet visumā Telesto virsma ir samērā gluda, kas norāda uz to, ka tā ir klāta ar biezu sīkdispersa ledus materiāla kārtu, nogludinot pavadoņa reljefa formu kontūras. Šis biezais ledus regolīta slānis, domājams, ir veidojies Saturna E-gredzena mikrodaļiņu bombardēšanas rezultātā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Thomas, P. C. (2010). "Sizes, shapes, and derived properties of the saturnian satellites after the Cassini nominal mission.". Icarus. 208: 395–401.
  2. Hamilton, Calvin J. (2011). " Saturn's Trojan Moon Telesto". SolarViews.com.