Temverta

Temverta
pilsēta un unitārā pašvaldība
Tamworth
Temverta Stefordšīras grāfistē
Temverta Temverta Temverta
Koordinātas: 52°37′59″N 1°41′44″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Rietummidlenda
Grāfiste	Stefordšīra
Platība
• Kopējā	30,85 km2
Augstums	65 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	78 653
• blīvums	2 549,5/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	B77-B79
Mājaslapa	www.tamworth.gov.uk
Temverta Vikikrātuvē

Temverta (angļu: Tamworth; izrunā: /ˈtæmwərθ/) ir pilsēta un nemetropoles distrikts ar boro statusu Anglijas rietumos, Stefordšīras grāfistes otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes dienvidaustrumos Trentas pietekas Teimas krastos 42 km no grāfistes centra Stefordas un 196 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Sena pilsēta, kas bijuši anglosakšu Mersijas karalistes galvenais varas centrs 8.—9. gadsimtā.

Vēsture

Pilsētu 6. gadsimtā dibinājuši anglu ieceļotāji un nodēvējuši pēc tās izvietojuma Tomworðig — ‘pļava pie Teimas’. Pilsēta ātri attīstījās un 8. gadsimtā kļuva par Mersijas karalistes faktisko galvaspilsētu. Uz Mersijas karaļa Ofas laikiem attiecas senākā rakstiskā liecība par Temvertu, kur tā minēta kā Tamworthie. 10. gadsimtā pilsētu izlaupīja un nopostīja vikingi; tā tika ātri atjaunota, bet vairs neatguva agrāko ietekmi. Dibinot 10. gadsimtā Vorikšīras un Stefordšīras grāfiste, pilsēta tika sadalīta starp tām, robežai ejot caur pilsētas centru, un atkalapvienota tikai 1899. gadā, iekļaujot Stefordšīrā.

Pēc normaņu iekarojuma 11. gadsimtā tika uzbūvēta Temvertas pils. Viduslaikos Temverta bija neliela tirgus pilsētiņa. 1319. gadā tai tika piešķirta pilsētas hartija, bet 1337. gadā — tiesības rīkot divus ikgadējus gadatirgus. 1560. gadā karaliene Elizabete I apstiprināja Tembertas boro statusu un pastāvošās tiesības un privilēģijas. 18. un 19. gadsimtā pilsēta strauji izauga, pateicoties apkārtējām ogļraktuvēm. 18. gadsimta beigās tā ar Koventri kanālu tika savienota ar Anglijas ūdensceļu sistēmu, bet 1847. gadā iekļauta dzelzceļu tīklā. Pilsētā attīstījās kokvilnas pārstrādes rūpniecība. 1834. gadā kokvilnas magnāts un Lielbritānijas premjerministrs Roberts Pīls izdeva «Temvertas manifestu», dibinot mūsdienu Konservatīvo partiju. 20. gadsimtā pilsēta strauji attīstījās, pateicoties Birmingemas tuvumam. No 1935. līdz 1998. gadam šeit atradās autoražotāja Reliant rūpnīcas, kas ražoja Scimitar sporta auto un Robin trīsriteņu ekonomiskos auto.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Temverta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Temvertas ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)