Teozofija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Teozofija (grieķu: θεοσοφία; theos — dievs, sophia — gudrība) ir okultiska un filozofiska mācība, kas pievēršas būtības un dabas, it īpaši dievišķā dabas, meklējumiem. Teozofijas mērķis ir izpētīt dievišķā, cilvēcības un pasaules izcelšanos, lai saprastu visuma izcelšanos un mērķi. Teozofija ietver zināšanas, kas ņemtas gan no gnosticisma un neoplatonisma, gan selektīvi no dažādām pasaules reliģijām, piemēram, budisma.

Teozofijas pirmsākumus var datēt ap 15. gadsimtu, bet kā atsevišķa kustība tā parādījās vien 19. gadsimta beigās pēc tam, kad 1875. gadā Jeļena Blavatska ar vairākiem līdzdalībniekiem izveidoja Teozofijas biedrību. Blavatskas grāmatu "Slepenā doktrīna" uzskata par būtiskāko tekstu, kas cenšas aptvert agrīnos teozofijas principus.[1]

Pasaulē mūsdienās pastāv vairāk kā 52 teozofijas organizācijas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Helena Blavatsky. The Secret Doctrine: The Synthesis of Science, Religion, and Philosophy. London : The Theosophical Publishing Company, 1888. (angliski)