The Floating Piers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
The Floating Piers
The Floating Piers
Mākslinieks Kristo un Žanna Kloda
Tips vides māksla
Stāvoklis demontēts
Atrašanās vieta Sulzano un Monte Izola
Valsts karogs: Itālija Lombardija, Itālija

The Floating Piers bija vides mākslas objekts, kura autori bija Kristo un Žanna Kloda. To veidoja 100 000 kvadrātmetru dzeltena auduma un 220 000 augsta blīvuma polietilēna pontoni, kas bija uzstādīti Iseo ezerā netālu no Brešas Itālijā. Šie materiāli veidoja gājēju celiņus starp Sulzano, Monte Izola un Sanpaolo salu.[1]

Pirmsākumi un izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristo un Žanna Kloda darbu pie The Floating Piers koncepta sāka 1970. gadā. Viņu sākotnēji izvēlētā vieta bija Laplatas upe starp Argentīnu un Urugvaju. Pāris apsvēra arī Tokijas līci, pirms pievērsās citiem projektiem.[2]

2013. gada beigās Kristo apstiprināja Iseo ezeru kā realizācijas vietu un veltīja nākamos 22 mēnešus, lai īstenotu projektu. Tas bija pirmais lielais projekts, kuru viņš uzņēmās pēc savas partneres un līdzstrādnieces Žanas Klodas nāves.

Projekta izmaksas tika lēstas 11 miljonu $ apjomā, bet vēlāk tika ziņots par summu tuvāk 17 miljoniem $.[2] Līdzekļus savāca pats Kristo, pārdodot savas projekta skices un oriģināldarbus. Nepieciešamo atļauju iegūšana ilga mazāk par gadu.

Uzstādīšanai bija nepieciešama 190 enkuru izvietošana uz ezera gultnes un darbos bija iesaistīti vairāk nekā 600 strādnieki.[3] Satiksmes plānošanai tika radīts 175 lappušu dokuments, kas izmaksāja 100 000 €.[4]

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats no Monte Izolas

2016. gada 18. jūnijā publikai tika atvērts safrāna krāsas celiņš. Pirmajās piecās dienās bezmaksas instalāciju apmeklēja 270 000 cilvēki. Negaidīti lielā pūļa dēļ organizatori slēdza instalāciju no pusnakts līdz katras dienas plkst. 6.00 rītā, lai veiktu uzkopšanas darbus.[5] 22. jūnijā cilvēku pūļi radīja nekārtības tuvējās Brešas pilsētas centrālajā dzelzceļa stacijā.[6]

Slēgšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 3. jūlijā mākslas darbs tika slēgts publikai; vietējās amatpersonas lēš, ka to apmeklēja 1,2 miljoni apmeklētāju, vidēji 72 000 dienā tā 16 dienu darbības laikā. Pēc policijas aplēsēm, tas bija pat lielāks, ap 100 000 apmeklētāju dienā. Projekta demontāžas sākās agrā 4. jūlija rītā.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]