Tiešā druka uz apģērba

Vikipēdijas lapa

Tiešā druka uz apģērba (Direct To Garment, DTG) ir tekstilizstrādājumu apdrukāšanas process, izmantojot specializētu tinti. DTG printeriem parasti ir galdiņi, kas paredzēti apģērba noturēšanai fiksētā pozīcijā. DTG parasti ir nepieciešams, lai apģērbs tiktu iepriekš apstrādāts ar pirmapstrādes iekārtu, kas nodrošina:

  • labāku tintes pigmentu pieķeršanos apģērba šķiedrām,
  • gludu virsmu, nolīdzinot irdenas šķiedras,
  • ķīmisku reakciju ar tintēm, lai veicinātu žūšanu.

Tā kā šis ir digitāls process, drukāšana ir ātrāka un tai ir augstāka izšķirtspēja jeb DPI nekā tradicionālajām drukāšanas metodēm, piemēram, sietspiedei. Turklāt nav nepieciešama ilga iestatīšana vai tīrīšana. Ar DTG metodi ir iespējams drukāt tikai vienu kreklu par minimālām izmaksām.[1]

Drukāšanas process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DTG printeros tiek izmantotas ūdens bāzes auduma tintes, kurām ir nepieciešama īpaša žāvēšana. Šādas tintes vislabāk der drukāšanai uz dabīgām šķiedrām, piemēram, kokvilnas, bambusa, kaņepju auduma un lina.

Pirms drukāšanas apģērbam parasti veic pirmapstrādi. Tiek uzsmidzināta viela, kura tiek termiski iespiesta apdrukājamajā audumā, liekot nogulties auduma šķiedrām.[2] Priekšapstrāde palīdz tintēm uz ūdens bāzes labāk pieķerties pie tekstila. Tas ir īpaši svarīgi, ja izmanto baltu tinti uz tumšiem apģērba gabaliem.

Kad apģērba gabals, piemēram, t-krekls, ir pienācīgi apstrādāts, to novieto uz galdiņa, kas paredzēts, lai noturētu kreklu vietā. Pēc tam krekls tiek apdrukāts.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apģērbu drukāšana, izmantojot DTG metodi, ASV sākās 1996. gadā, kad tika izgatavots pirmais komerciāli pieejamais DTG printeris ar nosaukumu “Revolution”, ko izstrādāja Bradentonas DIS Floridā[4] un kura pamatā bija Metjū Roma (Matthew Rhome) izgudrojums. Roms vairākus gadus strādāja pie DTG projekta un 1996. gada jūlijā iesniedza pieteikumu patenta saņemšanai. ASV patentu birojs piešķīra patentu 2000. gada augustā, padarot to par pirmo DTG patentu.[5]

Printeris "Revolution" bija pieejams pārdošanā līdz 1998. gadam, kad Roms pameta kompāniju, lai sāktu izstrādāt pirmo Brother DTG printeri, kas tirgū nonāca 2005. gadā.

Pēc pirmā DTG printera izlaišanas tirgū bija vērojama liela attīstība, bet vāja pārdošanas aktivitāte līdz 2004. gadam, kad Mimaki parādīja savu printeri ISS šovā Ilinoisas štata Čikāgā, un vēlāk, tajā pašā gadā, Kornit un US Screen savus piedāvājumus rādīja SGIA šovā Minesotas štata Mineapolisā.[6][7] 2005. gadā ISS Atlantic City izstādē Brother International iepazīstināja ar GT-541 Garent Printer, padarot to par pirmo piedāvāto DTG printeri. Šī printera drukas galviņas, tinte un elektronika bija izstrādāti īpaši DTG drukāšanai.

2013. gadā drukas izstādē Čikāgā Epson iepazīstināja ar printeri F2000.[8] Šī printera izlaišana bija ievērojams notikums, jo tika atrisinātas daudzas problēmas, kas tolaik dominēja DTG drukāšanā. Viena no svarīgākajām lietām bija īpašs Epson F2000 tintes komplekts, jo tam bija divu gadu derīguma termiņš un nebija agrāko DTG tinšu nosēšanās vai aizsērēšanas problēmu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cahill, Vince (1998). Introduction to Digital Printing Technology. Screenprinting & Graphic Imaging Association International.
  2. «How To Print A Custom T-Shirt». dtgprintermachine.com (angļu). Skatīts: 2019-02-26.
  3. «Custom T-Shirts - The Fashion Trend of the New Generation». customshirtprintings.com. Skatīts: 2016-10-29.
  4. Scott Fresener. «The Death of Screen Printing - written in 1996». T-Biz Network International (en-US), 2016-08-10. Skatīts: 2017-08-11.
  5. US 6095628, Rhome, Matthew, "Apparatus for ink jet printing", issued August 1, 2000 
  6. «GP-604 Series». mimaki.com (angļu). Skatīts: 2017-08-11.
  7. «SGIA '04 Recap: The Microcosm Meets the Macrocosm». www.signindustry.com. Skatīts: 2017-08-11.
  8. «Direct-to-Garment Printers». epson.com (angļu). Skatīts: 2017-08-11.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]