Tradīcija

Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens

Tradīcija (latīņu: traditio — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.

Tradīcijas ir kultūras nemateriālā mantojuma elements un spēlē nozīmīgu lomu katras sabiedrības kultūrā, jo tā palīdz saglabāt identitāti, vērtības un vienotību. Tradīcijas var ietvert dažādas formas, piemēram, svētkus, rituālus, mākslas un amatniecības prasmes, kā arī valodu.

Tradīcijas var būt arī dinamiskas un pielāgoties mūsdienu prasībām, līdz ar to, mainoties sabiedrībām, laika gaitā mainās arī tradīcijas. Dažas no tām var piedzīvot pārvērtības vai pat izzust, ja tās nepiemērojas jaunajiem sociālajiem vai tehnoloģiskajiem apstākļiem. Tomēr daudzās sabiedrībās cilvēki cenšas saglabāt un uzturēt savas tradicionālās prakses, jo tās palīdz stiprināt kopienas saites un piedāvā stabilitāti un saikni ar vēsturi.

Vēlmi atgriezties pie tradicionālajām vērtībām sauc par tradicionālismu, tomēr tradicionālisms var arī radīt konfliktus, ja tas ierobežo sociālās izmaiņas vai aizsargā novecojušus uzskatus un prakses, kas var nebūt piemērotas mūsdienu sabiedrības vajadzībām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tradīcija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)