Tifa
| Tifa | |
|---|---|
| Τίφα | |
 Tifas fortifikācijas drupas | |
  Tifa | |
| Atrašanās vieta |
 Boiotija, Grieķija |
| Koordinātas | 38°11′24″N 23°03′06″E / 38.19000°N 23.05167°EKoordinātas: 38°11′24″N 23°03′06″E / 38.19000°N 23.05167°E |
| Veids | Pilsēta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Grieķu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Brīva piekļuve |
Tifa (sengrieķu: Τίφα) jeb Sifaja (sengrieķu: Σῖφαι) bija sena piekrastes pilsēta Boiotijā, senajā Grieķijā, kuru Tespijas pilsēta izmantoja par savu ostu. Tā atrodas Korintas līča (Alkionīdas līča) krastā mūsdienu Aliki ciema teritorijā. Pilsēta bija apjozta ar nocietinājumu aizsargmūri, kuru drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Tifas vārds ir cēlies no Tifija, kurš saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju bija viens no argonautiem, zvaigžņu pazinējs un "Argo" kuģa stūrmanis. Viņam par godu Tifā tika rīkotas dzīres. Pat Pausānija laikā Tifas iedzīvotāji varēja parādīt vietu, kur "Argo" atpakaļceļā izmeta savu enkuru. Pausānijs arī stāstīja, ka pilsētā bija Hērakla templis, kurā iedzīvotāji varoni godāja viņam veltītajos svētkos. Rodas Apollonijs un Bizantijas Stefans aprakstīja Tifu, kā pilsētu, kura atrodas Tespijas varā.[1] Tifa pati savu naudu nekala, bet tur bija atrastas Tespijas kaltās monētas, kas liek domāt, ka Tifā norēķinājās ar Tespijas naudu. 424. gadā pr.Kr. bija neizdevies mēģinājums padzītā tēbieša Ptoidora vadībā Tifā ieviest demokrātiju, kas liek domāt, ka tur bija oligarhiska iekārta.
Arheoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī vieta varētu būt apdzīvota vēl no Agrīnā Hellādas perioda (EH I-II).[2] Šeit ir saglabājušās paliekas no ģeometriskā, arhaiskā un klasiskā perioda. 4. gadsimta pr.Kr. nocietinājumi no kaltiem akmens bluķiem ar sešiem (vai septiņiem) taisnstūrveida sargtorņiem un trim vārtiem ir saglabājušies vairāku simtu metru garumā. Tie ieskauj akropoli un apmetni lejā no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem. Siena dienvidos nodalīja akropoli no lejas pilsētas. Rietumos atradās Alkionas līcis, un nekādu aizsargmūra pēdu šeit nav atrasts. Švandners vērtē mūra datējumu starp 363. un 330. gadu pr.Kr., taču, iespējams, tas pastāvēja vēl 424. gadā pr.Kr. Arī netālu esošais Mauroni sargtornis (Ano-Siphai) norāda uz senāku Tifas nocietinājumu datējumu. Pilsētas galvenie vārti bija izvietoti netālu no piekrastes. Pati osta atradās dienvidos no pilsētas. Tifa un tās kaimiņu pilsēta, Kreusa, kalpoja par ostām boiotiešu Tespijas pilsētai, kas atradās tālāk ziemeļos, dziļāk kontinentā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Stillwell, Richard, ed. (1976). Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton: Princeton University Press., s.v. Thespiai
- ↑ Mogens Herman Hansen and Thomas Heine Nielsen, An Inventory of Archaic and Classical Poleis (Oxford University Press, 2004: ISBN 0-19-814099-1), 452. lpp.