Alkionīdas līcis
| Alkionīdas līcis | |
|---|---|
 | |
  Alkionīdas līcis |
|
| Atrodas |  Grieķija
|
| Ietilpst | Korintas līcis |
| Lielākais garums | 25 km |
| Lielākais platums | 20 km |
| Lielākais dziļums | 350 m |
| Apdz. vietas krastos | Alepohora |
Alkionīdas līcis (grieķu: Κόλπος Αλκυονίδων) ir līcis Grieķijā, kas veido Jonijas jūras Korintas jūras līča ziemeļaustrumu daļu. Līcis ir apmēram 20-25 km garš un 20 km plats. Tas stiepjas no Egostenas austrumos līdz Trahilosa ragam rietumos, un no Trahilosa raga ziemeļos līdz Perahorai dienvidos. Līcis dienvidos robežojas ar Korintiju, austrumos ar rietumu Atiku, bet ziemeļos ar Boiotiju. Izņemot Megaras līdzenumu dienvidrietumos, līci no visām pusēm ietver kalni. Tie ir Gerānija dienvidos, Paterass austrumos, Kitairons ziemeļaustrumos un Helikons ziemeļos. Līcis apskalo vairākas pludmales tādas, kā Mazā Strava, Šinosa, Maurolimni, Lejas Alepohora, Egostena, Alike. Līča rietumu daļā atrodas Alkionīdu salas, kuras vēl mēdz saukt Kala Nisia (burtiski "Jaukās salas"). Tajās ietilpst Zoodohas Pigi, Daskalio, Glaronisi un Prasonisi. Otra salu grupa atrodas līča ziemeļu daļā pie Dombreinas līča. To veido Makronisa, Fonia, Grobolura un Koveli salas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Antīkajos laikos Strabons piemin Alkiona jūru (θάλαττα Ἀλκυονίς), kā hidronīmu, kas attiecas uz Krisa līča daļu starp Boiotiju un Megarīdu netālu no Korintas. Līča dienvidaustrumu krastā mūsdienu Lejas Alepohoras ciema vietā atradās nozīmīga ostas pilsēta, Pega, kura Megarai kalpoja par Korintas līča ostu. Pegas ietekmes sfērā ietilpa neliela Panormas osta pie mūsdienu Psatas ciema, kuras dēļ tā konfliktēja ar Egostenas pilsētu, kas atradās vairāk uz ziemeļiem mūsdienu Porto Germeno ciema teritorijā.[1]
Mitoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sengrieķu mitoloģijā Alkionīdas bija septiņas nimfas, giganta Alkionija meitas. Izmisumā par tēva nāvi, kuru Hērakls nogalināja Gigantomahijas laikā, viņas metās jūrā, bet Amfitrita pārvērta tās atkarībā no versijām vai nu salās, vai arī "alkionēs". Suda saista šo mītu ar fenomenu, sauktu par senajām "alkioņu dienām": septiņām (atsevišķiem autoriem deviņām vai vienpadsmit) dienām pēc ziemas saulgriežiem, nepārtraukta miera periodu, kura laikā mītiskās alkiones savij jūrā savas ligzdas un izdēj olas. Šo laiku tām dāvāja Zevs, apžēlojot viņu ligzdas, lai tās netiktu izārdītas ar vēju un viļņiem. Tāpēc Alkiona jūra ņem savu nosaukumu no leģendāro putnu salām.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Πολυτίμη Βαλτά, Ειρήνη Σβανά. Αρχαίες Παγαί (Αλεποχώρι). Ιστορικό (grieķu). Υπουργείο Πολιτισμού και Αθλητισμού (2012).