Tinīts

Vikipēdijas lapa
Tinīts
Specialitāte Otorinolaringoloģija, audioloģija
Simptomi Skaņas dzirdēšana, ja nav ārējas skaņas
Komplikācijas Grūtības ar koncentrēšanos, trauksme, depresija
Parasti sākās Graduāls
Cēloņi trokšņa izraisīts dzirdes zudums, auss infekcija, sirds un asinsvadu slimības, Meniēra slimība, smadzeņu audzēji, vestibulārā švanoma, emocionāls stress, smadzeņu trauma, pārmērīgs ausu sērs
Diagnostikas metode Balstoties uz simptomiem, audiogramma (no audiometrijas), neiroloģiska pārbaude
Biežums ~12.5%

Tinīts jeb troksnis ausīs ir dažādas skaņas, kas tiek dzirdētas gadījumā, ja nav atbilstošas ārējas skaņas.[1] Gandrīz visi cilvēki piedzīvo ļoti vāju "normālu tinītu" pilnīgi klusā telpā; bet tas rada bažas tikai tad, ja tas ir apgrūtinošs, traucē normālu dzirdi vai ir saistīts ar citām problēmām.[2] Vārds tinīts cēlies no latīņu vārda tinnire - "zvanīt". Dažiem cilvēkiem tas traucē koncentrēšanos un var būt saistīts ar trauksmi un depresiju.[3][4]

Troksnis ausīs parasti ir saistīts ar dzirdes zudumu un pavājinātu runas uztveri trokšņainā vidē.[5] Tas ir izplatīts, un skar apmēram 10–15% cilvēku. Lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1–2% cilvēku.[6] Tas var izraisīt cīņas vai bēgšanas reakciju, jo smadzenes tinītu var uztvert kā bīstamu un svarīgu.[7][8][9]

Troksnis ausīs ir nevis slimība, bet simptoms, ko var izraisīt dažādi pamatcēloņi un kas var rasties jebkurā dzirdes sistēmas līmenī, kā arī ārpus šīs sistēmas. Visbiežāk sastopamie cēloņi ir dzirdes bojājumi, trokšņa izraisīts dzirdes zudums vai ar vecumu saistīts dzirdes zudums, kas pazīstams kā vecuma vājdzirdība (presbycusis).[5] Citi cēloņi ir ausu infekcijas, sirds vai asinsvadu slimības, Menjēra slimība, smadzeņu audzēji, akustiskās neiromas (audzēji uz auss dzirdes nerviem), migrēnas, temporomandibulārās locītavas traucējumi (TMJ), noteiktu medikamentu iedarbība, iepriekšēja galvas trauma un ausu sērs. Tas var pēkšņi parādīties emocionālā stresa periodā.[5][10][11] Tas ir biežāk sastopams tiem, kam ir depresija.

Troksnis ausīs parasti tiek diagnosticēts, pamatojoties uz pacienta aprakstu par simptomiem, ar kuriem viņš saskaras. Šādu diagnozi parasti apstiprina audiogramma un otolaringoloģiskā un neiroloģiskā izmeklēšana.[1] Cik daudz troksnis ausīs traucē cilvēka dzīvi, var noteikt, izmantojot anketas. Ja tiek konstatētas noteiktas problēmas, var veikt medicīnisko attēlveidošanu, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI). Citas pārbaudes ir piemērotas, ja troksnis ausīs notiek ar tādu pašu ritmu kā sirdsdarbība. Retos gadījumos skaņu var dzirdēt kāds cits, nevis pacients, izmantojot stetoskopu, un tādā gadījumā to sauc par "objektīvu troksni ausīs". Reizēm spontānas otoakustiskas emisijas, skaņas, ko parasti rada iekšējā auss, var izraisīt troksni ausīs.[12]

Pasākumi, lai novērstu troksni ausīs, ietver izvairīšanos no hroniskas vai ilgstoši skaļa trokšņa iedarbības un ototoksisku zāļu un vielu iedarbības ierobežošanu.[5][13] Ja ir pamatcēlonis, šī iemesla ārstēšana var novest pie uzlabojumiem. Pretējā gadījumā parasti tinīta mazināšana ir saistīta ar psihoizglītošanu vai konsultēšanu, piemēram, sarunu terapiju.[6] Var palīdzēt skaņas ģeneratori vai dzirdes aparāti.[5] Neviens medikaments nav tieši vērsts uz tinītu.

Pazīmes un simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Troksni ausīs bieži raksturo kā zvanīšanu, bet tas var skanēt arī kā klikšķēšana, šņākšana, sīkšana vai rūkšana.[14] Tas var būt kluss vai skaļš, ar zemu vai augstu frekvences toni, un var šķist, ka tas nāk no vienas vai abām ausīm vai no pašas galvas. Tas var būt neregulārs vai nepārtraukts. Dažiem cilvēkiem tinīta intensitāti var mainīt plecu, kakla, galvas, mēles, mēles, žokļa vai acu kustības.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 Robert A. Levine, Yahav Oron. The Human Auditory System - Fundamental Organization and Clinical Disorders. Handbook of Clinical Neurology 129, 2015. 409–431. lpp. ISBN 978-0-444-62630-1.
  2. ↑ «Tinnitus – noises in the ears or head». ENT kent. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. septembrī. Skatīts: 2021. gada 20. janvāris.
  3. ↑ Salazar, James W. (2019). "Depression in Patients with Tinnitus: A Systematic Review". Otolaryngol Head Neck Surg 161 (1): 28–35. doi:10.1177/0194599819835178. PMC 7721477. PMID 30909841.
  4. ↑ Bhatt, Jay M. (2016). "Relationships Between Tinnitus And The Prevalence Of Anxiety And Depression". Laryngoscope 127 (2): 466–469. doi:10.1002/lary.26107. PMC 5812676. PMID 27301552.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Tinnitus». NIH – National Institute on Deafness and Other Communication Disorders (NIDCD). 2017. gada 6. marts. Skatīts: 2019. gada 20. septembris.
  6. ↑ 6,0 6,1 Langguth, B; Kreuzer, PM; Kleinjung, T; De Ridder, D (September 2013). "Tinnitus: causes and clinical management". The Lancet Neurology 12 (9): 920–930. doi:10.1016/S1474-4422(13)70160-1. PMID 23948178.
  7. ↑ «Taming tinnitus».
  8. ↑ «Why Does My Tinnitus Get Worse when I'm Stressed?». 2021. gada 17. maijs.
  9. ↑ Patricia R. House. Ciba Foundation Symposium 85 - Tinnitus. Novartis Foundation Symposia 85, 2008. 193–203. lpp. ISBN 978-0-470-72067-7.
  10. ↑ "Tinnitus: characteristics, causes, mechanisms, and treatments". Journal of Clinical Neurology 5 (1): 11–19. March 2009. doi:10.3988/jcn.2009.5.1.11. PMC 2686891. PMID 19513328. "About 75% of new cases are related to emotional stress as the trigger factor rather than to precipitants involving cochlear lesions."
  11. ↑ "Stress and tinnitus—from bedside to bench and back". Frontiers in Systems Neuroscience 6 (47): 47. 2022. doi:10.3389/fnsys.2012.00047. PMC 3371598. PMID 22701404.
  12. ↑ Henry, James A.; Dennis, Kyle C.; Schechter, Martin A. (October 2005). "General Review of Tinnitus: Prevalence, Mechanisms, Effects, and Management". Journal of Speech, Language, and Hearing Research 48 (5): 1204–1235. doi:10.1044/1092-4388(2005/084). PMID 16411806.
  13. ↑ "Drug-Induced Ototoxicity: A Comprehensive Review and Reference Guide". Pharmacotherapy 40 (12): 1265–1275. December 2020. doi:10.1002/phar.2478. PMID 33080070.
  14. ↑ «Tinnitus: Characteristics, Causes, Mechanisms, and Treatments».
  15. ↑ «Head, Neck, and Eye Movements That Modulate Tinnitus».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasifikācija
Ārējie resursi
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tinīts&oldid=3901210"