Smadzeņu audzējs
Smadzeņu audzējs veidojas no nekontrolējamas šūnu augšanas un dalīšanās smadzenēs.[1] Ļaundabīgie smadzeņu audzēji tiek iedalīti divos tipos: primārie audzēji un citu orgānu audzēju metastāzes, kas smadzenēs nonākušas ar asinīm.[2] Daļa audzēja simptomu ir atkarīga no iesaistītās smadzeņu daļas.[1] Var būt galvassāpes, lēkmes, problēmas ar redzi, vemšana un garīga rakstura izmaiņas.[2][3] Galvassāpes parasti ir lielākas no rīta, vēlāk tās pāriet, un parādās vemšana.[1] Slimībai progresējot, cilvēkam var rasties bezsamaņa.[4]
Cēlonis lielākajā daļā smadzeņu audzēju nav zināms.[1] Pie riska faktoriem, kas dažkārt var būt iesaistīti, pieder neirofibromatoze, rūpnieciskā vinilhlorīda iedarbība, Epstaina—Bāras vīruss, jonizējošais starojums.[1][2][4] Nav atrasti pierādījumi, ka mobilā telefona lietošana ietekmētu smadzeņu audzēja rašanos.[4] Izplatītākie smadzeņu audzēja veidi pieaugušajiem — meningioma (parasti labdabīga) un astrocitomas, piemēram, glioblastoma —,[2] bērniem izplatītākais veids ir ļaundabīga meduloblastoma.[4] Smadzeņu audzēju diagnosticē medicīniskajā apskatē kopā ar datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.[1] To parasti pēc tam apstiprina biopsijā.[2]
Smadzeņu audzēju ārstē ar operācijām, staru terapiju un ķīmijterapiju. Lēkmju gadījumā var būt nepieciešami pretepilepsijas līdzekļi. Pietūkuma ap audzēju samazināšanai var tikt izmantots deksametazons un furosemīds. Daži audzēji aug pakāpeniski, tos ir tikai jāuzrauga, un, iespējams, iejaukšanās nav nepieciešama.[2] Iznākums atšķiras no audzēja veida un tā izplatīšanās. Glioblastomai ir samērā slikti izdzīvošanas rādītāji, savukārt meningiomai — labi.[4]
Sekundārie smadzeņu audzēji ir izplatīti biežāk par primārajiem smadzeņu audzējiem. Apmēram puse sekundāro audzēju veidojas no plaušu vēža.[1] Primārie smadzeņu audzēji ik gadu veidojas apmēram 250 tūkstošiem cilvēku pasaulē, kas ir mazāk nekā 2% no visiem vēžiem.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «General Information About Adult Brain Tumors». NCI. 2014-04-14. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Adult Brain Tumors Treatment». NCI. 2014-02-28. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijs.
- ↑ Dan L Longo. «369 Seizures and Epilepsy». Harrison's principles of internal medicine (18th izd.). McGraw-Hill, 2012. 3258. lpp. ISBN 978-0-07-174887-2.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 World Cancer Report 2014. World Health Organization. 2014. Chapter 5.16. lpp. ISBN 9283204298.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smadzeņu audzējs |
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|