Sirds slimības

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sirds un asinsvadu slimības
Specialitāte Kardioloģija Edit this on Wikidata
Simptomi Sāpes krūtīs, elpas trūkums
Parasti sākās Vecāki pieaugušie
Profilakse Veselīgs uzturs, vingrošana, izvairīšanās no tabakas lietošanas, alkohola lietošanas ierobežošana
Ārstēšana Augsta asinsspiediena, hiperlipidēmijas - augstu lipīdu līmeņa asinīs, diabēta ārstēšana
Nāves gadījumi 17.9 miljoni / 32% (2015)

Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir kopējs nosaukums slimībām, kas skar sirdi un asinsrites sistēmu. Mūsdienās tieši šis slimības ir vieni no galvenajiem iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē, arī Latvijā.

SAS ietver koronāro artēriju slimības (CAD), piemēram, stenokardiju un miokarda infarktu (sirdslēkme).[1] Citas sirds un asinsvadu slimības ir insults, sirds mazspēja, hipertensīva sirds slimība, reimatiska sirds slimība, kardiomiopātija, patoloģiski sirds ritmi, iedzimta sirds slimība, sirds vārstuļu slimība, kardīts, aortas aneirisms, perifēro artēriju slimība, trombembolija un vēnu tromboze.[2][3]

Slimību cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sirds patoloģijas pamatā ir pārmaiņas vienā vai vairākos sirds darbības mehānismos. Šādi mehānismi ir:

  1. Sūkņa darbības bojājumi. Šādos gadījumos sirds muskuļi saraujas nepietiekami, lai iztukšotu sirds kambarus. Vai pretēji, ir nepietiekama muskuļu atslābšana pēc kontrakcijas, kas traucē kambaru pildīšanos ar asinīm.
  2. Plūsmas obstrukcija. Šādu pārmaiņu galvenais iemesls ir bojājumi, kuru dēļ ir sašaurināta sirds vārstuļu atvere, piemēram, aortas vai mitrālo vārstuļu stenoze. Vienlaicīgi pieaug arī spiediens ar kādu tiek grūstas asinis pret bojājuma vietu.
  3. Pūsmas regurģitācija. Tās ir pārmaiņas, kuru iemesls ir asins plūsmas virzīšanās atpakaļ, piemēram, regurģitācija no aortas kreisajā sirds kambarī, vai regurģitācija no kreisās puses sirds kambara priekškambarī — mitrālā regurģitācija.
  4. Sirds pārvades sistēmas bojājumi. Iemesls ir sirds impulsu nekoordinēta veidošanās, kas izraisa, piemēram, kambaru vai priekškambaru fibrilāciju, aritmijas. Šādu bojājumu rezultātā sirds muskuļu sieniņas kontrakcijas ir nevienmērīgas vai arī nepietiekamas.
  5. Pārrāvumi sirds asinsrites sistēmā, kas saistīti ar asiņu noplūdi, piemēram, šautas brūces sirdī.

Lielākoties kardiovaskulāro slimību iemesls ir mijiedarbība starp ārējiem faktoriem un ģenētiski predisponētu uzņēmību. Sirds slimību klīniskās izpausmes veidojas daudzu iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbības rezultātā.

Sirds slimību iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmas piecas galvenās sirds slimības formas:

No nosauktajām biežākais nāves cēlonis ir išēmiskā sirds slimība un ir iemesls 80—90% nāves gadījumiem, kas ir saistīti ar kardiovaskulārām pārmaiņām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Global Atlas on Cardiovascular Disease Prevention and Control. World Health Organization in collaboration with the World Heart Federation and the World Stroke Organization. 2011. 3–18. lpp. ISBN 978-92-4-156437-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-17. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=; Ignorēts nezināms parametrs |vauthors=
  2. Global Atlas on Cardiovascular Disease Prevention and Control. World Health Organization in collaboration with the World Heart Federation and the World Stroke Organization. 2011. 3–18. lpp. ISBN 978-92-4-156437-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-17. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=; Ignorēts nezināms parametrs |vauthors=
  3. "Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013". Lancet 385 (9963): 117–71. January 2015. doi:10.1016/S0140-6736(14)61682-2. PMC 4340604. PMID 25530442.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasifikācija