Titāna sirēnas

Vikipēdijas lapa

Titāna sirēnas (1959) ir Kurta Vonnegūta zinātniskās fantastikas romāns. Savā otrajā romānā Kurts Vonnegūts pievēršas brīvās gribas, reliģijas un cilvēces sūtības jautājumiem.

Sižeta kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāna darbība risinās 22. gadsimta Amerikā, un tā galvenais varonis ir pasaules bagātākais cilvēks Maleahijs Konstants. Konstanta bagātība gūta, veiksmīgi spekulējot ar akcijām biržā, izmantojot Bībeli kā rokasgrāmatu naudas ieguldīšanai. Maleahijam Konstantam dzīvē ir viss, ko vien cilvēks var vēlēties, tomēr viņš iztēlojas, ka viņa dzīvei varētu būt kāda lielāka sūtība, kas varētu būt saistīta ar kāda sevišķi svarīga ziņojuma nodošanu no Dieva kādai citai tikpat augstai būtnei. Kā izrādās, Maleahija priekšā patiešām ir daudz nozīmīgu notikumu, kas saistīti ar pabūšanu uz Marsa, Merkura un uz Saturna pavadoņa Titāna.

Otrs romāna nozīmīgākais varonis ir Vinstons Nailzs Rumfords, kas kopā ar savu suni Kazaku ir nokļuvis hrono-sinklasiskā infundibulā (kas tiek skaidrots kā vieta, kur dažādās patiesības saplūst kopā) un kas periodiski parādās dažādās galaktikas vietās, vienlaikus pastāvīgi dzīvojot uz Titāna.

Kad negaidīti Konstanta veiksme viņu ir nodevusi un viņš nedaudzu nedēļu laikā ir sasniedzis pilnīgu bankrotu, viņš saņem piedāvājumu kļūt par virsnieku Marsa armijā, kuru (nevienam to faktiski neapzinoties) veido Rumfords ar mērķi tās uzbrukumam Zemei kļūt par lielāko pašnāvību cilvēces vēsturē. Ceļā uz Marsu Konstants izvaro Rumforda sievu Beatrisi, kura vēlāk dzemdē dēlu Hrono.

Visiem marsiešiem tiek attīrītas smadzenes no visas informācijas par viņu līdzšinējo dzīvi, bet kaut kādu iemeslu dēļ Konstanta gadījumā tas gluži veiksmīgi nedarbojas un viņš spēj pamazām atjaunot savas atmiņas un kopā ar jaunatrastu draugu Stouniju Stīvensonu mēģina noskaidrot, kādiem mērķiem Marsa armija izveidota un kas to patiesībā pārvalda. Kad armija dodas uzbrukumā Zemei, Rumfords Maleahiju Konstantu un viņa armijas biedru Bozu nosūta uz dziļām alām pazemes Merkura iekšienē, kur viņi ir spiesti pavadīt vairākus savas dzīves gadus.

Kā izrādās, Marsa armija un tās uzbrukums Zemei ir bijis tikai līdzeklis Rumfordam, lai apvienotu cilvēci un piedāvātu tai vienotu reliģiju, kas balstās uz principa, ka Dievam ir vienalga un ka Dievs par cilvēkiem neliekas ne zinis. Taču Rumfords pats apzinās, ka viņš ir tikai instruments Tralfamadoras planētas iemītnieku rokās, kura, tāpat kā visas cilvēces mērķis pēdējos simts tūkstošus gadu ir bijis izgatavot vienu sīku detaļu, lai varētu saremontēt uz Titāna iesprūdušā tralfamdorieša Salo kosmosa kuģi.

Balvas un nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Titāna sirēnas tika nominētas 1960. gada Hugo balvai par labāko romānu.

Galvenās idejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no romāna centrālajām domām ir tāda, nākotne ir iepriekš paredzēta un nav izmaināma. Kā to savai sievai skaidro Vinstons Nailzs Rumfords, redzot nākotni, viņš var iepriekš redzēt visus pagriezienus dzīves labirintā, bet tas nedod viņam iespējas labirintu iziet savādāk.

Rumforda radītajā reliģijā tiek pieņemts, ka Dievs notikumos uz zemes neiejaucas un ka Viņam nav mīluļu. Līdz ar to Rumforda sekotāji, lai viņiem nevarētu pārmest, ka viņi dzīvē kaut ko sasnieguši, pateicoties vienkāršai veiksmei, brīvprātīgi uzņemas nest kādas nastas - piemēram, smilšu maisu veidā, lai visi kļūtu vienlīdzīgi.

Vēl būtiska tēma šajā romānā ir dzīves jēga, kuru Vonnegūts padara par izsmiekla objektu. Cilvēces misija ir izveidot atbilstošas formas metāla plāksnīti, lai varētu salabot Salo kuģi (arī vairāki lielākie arhitektūras pieminekļi, tai skaitā Maskavas kremlis un Lielais Ķīnas mūris ir tikai ziņojumi tralfamadoriešu valodā, kas vēsta, ka nepieciešamā rezerves daļa drīz būs gatava), bet pats Salo šķērso Visumu ar mērķi tālākajai no Tralfamadoras civilizācijai nodot īpašu vēstījumu, kas, kā atklājas, ir viens vārds - "Sveiki".

Noderīga informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tralfamadoras planēta un tās iemītnieki parādās arī vairākos citos Vonnegūta darbos.
  • Vienaldzīgā Dieva reliģija nav vienīgā Vonnegūta izdomātā reliģiskā mācība. Savā romānā "Kaķa šūpulis" Vonnegūts rada arī bokononismu.
  • Titāna sirēnas par lielu ietekmi savai daiļradei atzinis zinātniskās fantastikas autors Duglass Adamss.
  • Titāna sirēnas romānā ir trīs sieviešu statujas, kuras uz Titāna izveidojis Salo.