Arheoloģiskie izrakumi notika no 1969. līdz 1979. gadam, kad tālāko senvietas izpēti iztraucēja PSRS iebrukums Afganistānā. 1978. gadā tika atklāti apmēram 20 000 priekšmeti no zelta, sudraba, ziloņkaula sešos kapos, kas datēti ar 1. gadsimtu p.m.ē. / 1. gadsimtu jeb Kušānu valsts periodu.
Baktrijas zelts tika ievietots Afganistānas Nacionālā muzeja kolekcijā. 1989. gadā PSRS atbalstītais Afganistānas prezidents Muhameds Nadžibulla pārvietoja kolekciju uz Afganistānas Centrālās bankas krātuvēm. Pēc Nadžibullas krišanas krātuves atslēgas glabājās pie pieciem cilvēkiem, kuri varēja atslēgt krātuvi tikai vienlaicīgi, bet Baktrijas zelts tika uzskatīts par zudušu. 2003. gadā par senlietu eksistenci tika paziņots publiski un Viktora Sarianidi klātbūtnē krātuve tika atslēgta. Kopš tā laika Baktrijas zelts ir bijis eksponēts Eiropā un Ziemeļamerikā, tomēr, drošības apsvērumu dēļ, ne pašā Afganistānā.