Tautu, kas nodibināja šo valsti ķīnieši sauca par „juečži” (貴霜), bet rietumos tie kļuva pazīstami kā kušāni.[2] Precīza kušānu etniskā izcelsme nav zināma — vien tas, ka viņi nāca no Kaukāza un, iespējams, runāja kādā no indoirāņu valodām.[1]
Ap 135. gadu p.m.ē. kušāni ieņēma Grieķu Baktrijas valsti mūsdienu Afganistānas ziemeļos (Baktriju un Sogdiānu), bet nākamajā gadsimtā Kučulas Kadfisa vadībā tie ieņēma Gandharu (Indas baseinu) un nodibināja Kušānu valsti. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu Kabulas) un Pušklavati (pie mūsdienu Pešāvaras). Paši kušāni savas valodas pierakstam pieņēma grieķu alfabētu un sāka kalt grieķu parauga monētas. Vairums kušānu bija zoroastrieši, tomēr laika gaitā pamazām pieņēma budismu.