Kušānu valsts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kušānu valsts teritorija (ap 100.—250. m.ē.).

Kušānu valsts jeb Kušānu impērija (baktriešu: Κυϸανο, sanskritā: कुषाण राजवंश Kuṣāṇ Rājavaṃśa; ap 1.3. gadsimtu) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā (105250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Valstij bija sakari ar Romas impēriju, Indiju, Seno Persiju (Sasanīdu impēriju) un Seno Ķīnu. Kušānu valdīšanas laikā tika atvērti iepriekš partiešu bloķētie jūras un sauszemes tirdzniecības ceļi starp Romu un Āziju. Šajā laikā sāka veidoties Zīda ceļš no Ķīnas cauri kušānu teritorijai uz ziemeļiem no Hindukuša.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kušānu vīrieša skulptūra 2. gs. Gandhara (tagad atrodas Parīzes Musee Guimet).

Tautu, kas nodibināja šo valsti ķīnieši sauca par „juečži” (貴霜), bet rietumos tie kļuva pazīstami kā kušāni.[2] Precīza kušānu etniskā izcelsme nav zināma — vien tas, ka viņi nāca no Kaukāza un, iespējams, runāja kādā no indoirāņu valodām.[1] Ap 135. gadu p.m.ē. kušāni ieņēma Grieķu Baktrijas valsti mūsdienu Afganistānas ziemeļos (Baktriju un Sogdiānu), bet nākamajā gadsimtā Kučulas Kadfisa vadībā tie ieņēma Gandharu (Indas baseinu) un nodibināja Kušānu valsti. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu Kabulas) un Pušklavati (pie mūsdienu Pešavaras). Paši kušāni savas valodas pierakstam pieņēma grieķu alfabētu un sāka kalt grieķu parauga monētas. Vairums kušānu bija zoroastrieši, tomēr laika gaitā pamazām pieņēma budismu.

Sabrukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot no 3. gadsimta Kušānu valsts sadalījās sīkākās daļās. Kušānu valsts beigas tiek uzskatītas par hellēnisma ietekmes beigām Indijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Stīvens Taners (2008). Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai. Rīga: Subjektiv Filma. 85. lpp. ISBN 9984-394-01-8.
  2. Stīvens Taners (2008). Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai. Rīga: Subjektiv Filma. 180. lpp. ISBN 9984-394-01-8.