Pāriet uz saturu

Tolerance (farmakoloģija)

Vikipēdijas lapa

Tolerance ir termins farmakoloģijā, ar ko apzīmē organisma spēju veidot pretestību pret kādu vielu vai zālēm tā, ka ir nepieciešams palielināt vielas devu, lai saglabātu nepieciešamo tās iedarbību uz organismu. Līdz ar tolerances iestāšanos palielinās ne vien vielas aktīvās, bet arī letālās devas robeža. Jo lielākas devas un jo biežāk kāda viela tiek uzņemta, jo ātrāka tolerance veidojas. Tolerance parasti pazūd pēc kāda laika, kad tiek pārtraukta vielas lietošana.

Ir iespējama arī pretējā tolerance — kad vielas aktīvās un letālās devas lielums samazinās, uzsākot tās lietošanu. Tāpat arī vērojama šķērstolerance, kad, lietojot kādu vielu, rodas tolerance arī pret citām vielām.