Tomasa Šēninga valdīšanas laikā Rīgā kaltā marka. Tomasa Šēninga ģerbonis, arhibīskapa un domkapitula zīmes, Rīgas pilsētas ģerbonis vienā monētas pusē ar apliecošo uzrakstu .MO.NO.DO.THO.SA RI.ECLE.ARG.EPIS. Livonijas aizbildnes Svētās Marijas attēls ar apliecošo uzrakstu *ORA.PRO.FAM .SAN.MA.TVIS.
Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā).
Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.
Dzimis Rīgas birģermeistara Johana Šēninga ģimenē.
No 1499.-1500. gada studēja Rostokas Universitātē.[1] 1505. gadā ievēlēts par Rīgas domkungu.
1515. gadā kļuva par Rīgas domkapitula dekānu.
1519.-1528. gadā bija Rīgas domkapitula prāvests.
1528. gada 6. februārī domkapituls viņu pēc Livonijas mestra Valtera Pletenberga ieteikuma ievēlēja par arhibīskapu, kas tika apstiprināts Regensburgas reihstāgā.
1529. gadā viņš Lībekā noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar Rīgas pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt Mārtiņa Lutera ticību. Par savu koadjuktoru viņš uzaicināja Brandenburgas markgrāfu Vilhelmu, kuram piešķīra Raunas pili ar Raunas, Piebalgas, Smiltenes, Dzērbenes, Limbažu, Vainižu un Salacas pilsnovadiem, bet pats pārcēlās uz Kokneses pili.
1531. gadā pāvests Klements VII beidzot apstiprināja viņu par Rīgas arhibīskapu, tomēr Rīgas, Tallinas un Tērbatas rātes bija protestantu kontrolē un arhibīskapam vairs nepakļāvās.
1533. gadā Rīgas rāte atņēma katoļu arhibīskapam Tomasam Šēningam Doma baznīcu un četrus klosterus, atstājot vienīgi Marijas Magdalēnas klosteri.
1539. gada 11. augustā viņš mira savā rezidencē Kokneses pilī.
