Vainižu pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vainižu muižas pils (2000).

Vainižu pils (latīņu: castrum Waynselle, vācu: Schloss Wainsel) bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16. gadsimtā, tās pamatu paliekas atrodamas autoceļa P14 malā apmēram 10 km no Umurgas pie Umurgas pagasta Pilskalnu mājām .

Pils bijusi četrstūra veida ar sienu garumu 87х56 m, to apņēma 20 m plats un 5 m dziļš aizsarggrāvis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhibīskapa pils uzcelta pie Limbažu - Straupes lielceļa 14. gadsimtā netālu no līvu Vainižu pilskalna Braslas upes labajā krastā. Pirmoreiz rakstos pieminēta 1359. gadā, kad arhibīskaps Fromholds žēlojās Romas pāvestam, ka Livonijas ordenis ieņēmis septiņas arhibīskapa pilis un to novadus (Turaidu, Koknesi, Limbažus, Smilteni, Vainižus, Lielvārdi un Krustpili). Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis.[1] 1530. gadā Vainižu pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude). Vainiži bija arhibīskapa pils līdz 1555. gadam, kad Livonijas piļu sarakstā Vainižu pils tika atzīmēta kā sabrukusi (arx diruta). Zviedru Vidzemes laikā muižu kopā ar Alūksnes un Gulbenes muižām pārvaldīja Gustavs Horns, vēlāk Hermanis fon Brēverns.

18. gadsimtā apmēram 0,5 km no agrākās Vainižu pils izveidojās Vainižu muiža, ko 19. gadsimta sākumā ieguva Brimmeru dzimta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]