Toruņas viduslaiku pilsēta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Toruņas viduslaiku pilsēta
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Toruņas viduslaiku pilsēta
Atrašanās vieta Toruņa, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste, Polija
Kritērijs UNESCO WHS ii, iv tipi
Atsauce 835
Koordinātas 53°0′36″N 18°37′10″E / 53.01000°N 18.61944°E / 53.01000; 18.61944Koordinātas: 53°0′36″N 18°37′10″E / 53.01000°N 18.61944°E / 53.01000; 18.61944
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1997 (21. sesija)

Toruņas viduslaiku pilsēta (poļu: Zespół staromiejski Torunia) ir vecākais Toruņas pilsētas vēsturiskais rajons. Tā ir viena no pasaules mantojuma vietām Polijā (pievienota 1997. gadā). Saskaņā ar UNESCO viedokli tās vērtības būtība ir "neliela vēsturiska tirdzniecības pilsēta, kas lielā mērā saglabājusi savu sākotnējo ielu tīklu un iezīmīgas senās ēkas, un kas sniedz neparasti pilnīgu priekšstatu par viduslaiku dzīvesveidu".[1] Viduslaiku pilsēta aizņem 60 ha platību. Tā sastāv no Toruņas vecpilsētas, Toruņas jaunpilsētas un Toruņas pils. Vēl 300 ha aizņem buferzona.[1] 2016. gadā Toruņas viduslaiku pilsētas administratīvajā rajonā bija 5914 pastāvīgo iedzīvotāju.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaiku pilsēta tika nodibināta bijušās slāvu tirdzniecības pilsētiņas vietā, kas tur bija pastāvējusi aptuveni 500 gadus,[3] un tiek datēta ar 13. gadsimtu, kad Toruņai (Thorn) Vācu ordenis piešķīra pilsētas tiesības, ko parakstīja ordeņa lielmestrs Hermanis no Zalcas un viņa palīgs slāvu un prūšu lietās Hermanis Balks 1233. gadā.[4] Sākotnēji pilsēta galvenokārt sastāvēja no rajona, kas tagad pazīstams kā Toruņas vecpilsēta ar Toruņas pili un attīstījās kā svarīgs tirdzniecības centrs. Tā kļuva par vienu no galvenajiem Hanzas savienības locekļiem.[1] Tā kā pilsēta strauji auga, uz austrumiem no vecpilsētas un uz ziemeļiem no pils no 1264. gada attīstījās Toruņas jaunpilsēta.[1]

1454. gadā Toruņa pievienojās Polijas karalistei tās karā pret Vācu ordeni un pēc uzvaras 1466. gadā tika atzīta par tās sastāvdaļu. Demonstrējot uzticību jaunajam valdītājam, Toruņas iedzīvotāji, sākoties karam, daļēji nojauca ordeņa Toruņas pili.[4] Vēl viens motīvs bija nevēlēšanās, lai šo pili pārņemtu arī poļi, kas vājinātu pilsētas patstāvību. Ievērojama daļa no pils tomēr ir saglabājusies līdz mūsdienām,[5] dažas dzīvojamās ēkas tās teritorijā ir atjaunotas XIX gadsimtā. Viduslaiku pilsēta ir viens no Polijas oficiālajajiem nacionālajiem vēstures pieminekļiem (Pomnik historii) kopš 1994. gada 16. septembra. Šo sarakstu uztur Polijas Nacionālā mantojuma pārvalde.[6]

Ģeogrāfija un pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toruņas vēsturiskā centra plāns. Vecpilsēta ir atzīmēta dzeltena, Jaunpilsēta zila; pils ir zaļajā parkā starp tām dienvidos.

Toruņas viduslaiku pilsēta sastāv no trim daļām: Vecpilsētas rietumos, Jaunpilsētas austrumos un Toruņas pils dienvidaustrumos.

Vecpilsēta ir izvietota ap Vecpilsētas tirgus laukumu. Galvenās ēkas un pieminekļi tajā ir Vecpilsētas rātsnams, Sv. Jāņa Kristītāja un sv. Jāņa Evaņģēlista katedrāle, Svētās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas baznīca un vecpilsētas aizsargsienas paliekas.[1]

Jaunpilsētā atrodas Sv. Jēkaba baznīca un Sv. Nikolaja baznīcas drupas.[1]

Toruņas pils drupas atrodas starp vecajām un jaunajām pilsētām to robežas dienvidu iecirknī.[1]

Galvenais arhitektūras stils viduslaiku Toruņā ir gotika, kuras redzamākie pieminekļi ir Sv. Jāņa katedrāle, Sv. Marijas un Jēkaba baznīcas. Tās dzīvojamo ēku masīvs ir lielākā labi saglabātu ēku grupa Eiropas ziemeļu daļā.[7]

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toruņas viduslaiku pilsētas skats no Vecpilsētas rātsnama

Pasaules mantojuma komiteja to pieņēma kā Pasaules mantojuma vietu, pamatojoties uz kritērijiem (2 — "uzrāda nozīmīgu cilvēku vērtību apmaiņu ilgā laika gaitā vai pasaules kultūras telpā arhitektūras vai tehnoloģijas attīstībā, monumentālajā mākslā, pilsētu plānošanā vai ainavu veidošanā") un (4 — "ir izcils piemērs ēkas tipam, arhitektūras vai tehnoloģiskam ansamblim vai ainavai, kas ilustrē nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē").[1] Toruņas telpiskais izkārtojums ir saglabājies lielā mērā nemainīgs kopš viduslaikiem un tādējādi ir vērtīgs viduslaiku Eiropas pilsētas vēstures avots.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Medieval Town of Toruń». UNESCO World Heritage Centre. 1997-12-07. Skatīts: 2013-07-16.
  2. «Toruņas iedzīvotāju skaits pa rajoniem 2016. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. janvārī. Skatīts: 2017. gada 10. janvārī.
  3. Toruń, portret miasta - Page 9 Ryszard Sudziński - 1988 W granicach późniejszego Starego Miasta leżała w VIII - XII w. słowiańska osada targowa
  4. 4,0 4,1 Krzyżacy - założyciele Torunia
  5. Zamek krzyżacki w Toruniu
  6. «Internetowy System Aktów Prawnych». Isap.sejm.gov.pl. Skatīts: 2013-07-16.
  7. Toruński gotyk

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]