UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 14 vietas (13 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas Polijā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Pirmais objekts no Polijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1978. gadā. 3 objekti — Belovežas gārša, Koka baznīcas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā un Mužakovska parks atrodas vairāku valstu teritorijās.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Krakow rynek 01.jpg Krakovas vēsturiskais centrs Krakova, Mazpolijas vojevodiste
50°4′1″N 19°57′36″E / 50.06694°N 19.96000°E / 50.06694; 19.96000
1978 Kultūra iv Viens no pazīstamākajiem pilsētu vēsturiskajiem centriem visā Polijā. No 1038. līdz 1596. gadam bija Polijas politiskais centrs, kad tik karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla uz Varšavu[2][3][4]. 29
Wieliczka-saltmine-kinga.jpg Veličkas un Bohņas karaliskās sāls raktuves Velička, Mazpolijas vojevodiste
49°58′59″N 20°3′21″E / 49.98306°N 20.05583°E / 49.98306; 20.05583
1978 (papildināts 2013. gadā) Kultūra iv Veličkas sāls raktuves tika uzbūvētas 13. gadsimtā, tajās sāls tika iegūta līdz pat 2007. gadam. Līdz darbības izbeigšanas brīdim tā bija viena no vecākajām sāls raktuvēm, kas vēl darbojās. Raktuves izvietotas deviņos dažādos līmeņos, raktuvju kopējais garums ir apmēram 300 km. Tajās atrodas vairākas statujas un četras kapelas, kuras raktuvju strādnieki izcirtuši no akmens sāls[5]. 32
Birkenau gate.JPG Aušvicas koncentrācijas nometne / Nacistiskās Vācijas koncentrācijas un nāves nometne (1940—1945) Osvencima, Mazpolijas vojevodiste
50°2′9″N 19°10′42″E / 50.03583°N 19.17833°E / 50.03583; 19.17833
1979 Kultūra vi Aušvicas koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Auschwitz) bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā .Koncentrācijas nometņu tīkls sastāvēja no Auschwitz I (Stammlager jeb bāzes nometne), Auschwitz II-Birkenau (Vernichtungslager jeb iznīcināšanas nometne), Auschwitz III-Monowitz (darba nometne) un 45 satelītnometnēm. Nogalināto skaits, kuru precīzs skaits nav zināms, Aušvicas koncentrācijas nometnē tiek lēsts virs 1 100 000 cilvēkiem[6][7] 31
Białowieski Park Narodowy03 23a.jpg Belovežas gārša Podlases vojevodiste
52°45′7″N 23°52′44″E / 52.75194°N 23.87889°E / 52.75194; 23.87889
(kopā ar Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju)
1979 Daba vii Belovežas gārša ir nacionālais parks, kas aizsargā senu mežu, kurš atrodas abpus Baltkrievijas un Polijas robežas abu valstu teritorijā. Tas ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. Abu valstu robeža iet cauri mežam, un cilvēkiem tā ir slēgta. Tā ir vieta, kur savvaļā sastopami apmēram 800 Eiropas lielāko sauszemes dzīvnieku sumbru.[8][9]. 33
Warsaw - Royal Castle Square.jpg Varšavas vēsturiskais centrs Varšava, Mazovijas vojevodiste
52°14′59″N 21°0′43″E / 52.24972°N 21.01194°E / 52.24972; 21.01194
1980 Kultūra ii, vi Varšavas vēsturiskais centrs ir veidojies 13. gadsimtā. Sākotnēji to ieskāva zemes uzbērumu valņi, bet pirms 1339. gada tas tika nostiprināts ar ķieģeļu sienām. Pilsētu veidojuši Mazovijas kņazi, pilsēta vēlāk kļuva arī par karaļa rezidenci. Centrālais Tirgus laukums (Rynek Starego Miasta), kas veidots 13. gadsimta beigās un 14. gadsimta sākumā savieno pili ar Jauno pilsētu, kas atrodas uz ziemeļiem[10]. 30
Ormianska1.JPG Zamoscas vecpilsēta Zamosca, Ļubļinas vojevodiste
50°43′14″N 23°15′31″E / 50.72056°N 23.25861°E / 50.72056; 23.25861
1992 Kultūra iv Jans Zamojski pasūtīja itāļu arhitektam Bernando Morando izstrādāt pilsētas plānojumu, kurš būtu balstīts uz antropomorfo koncepciju. Galvenās vecpilsētas iezīmes ir saglabājušas kopš tās izveidošanas. Vecpilsētas centrālajā daļā atrodas 100 x 100 metri liels Tirgus laukums ar Torņiem un tā sauktajām "Armēnijas tipa mājām", kā arī vietām ir redzami fragmenti no sākotnējā cietokšņa un nocietonājumiem[11]. 564
Panorama of Malbork Castle, part 4.jpg Vācu ordeņa pils Malborkā Malborka, Pomožes vojevodiste
54°2′23″N 19°1′40″E / 54.03972°N 19.02778°E / 54.03972; 19.02778
1997 Kultūra ii, iii, iv Malborkas pils ir viduslaiku pils. Pēc platības šī ir lielākā pils pasaulē (143 591 m2)[12]. 13. gadsimtā pili Prūsijā uzcēla Vācu ordenis. Malborkas pils ir klasisks viduslaiku nocietinājumu piemērs, pabeigšanas brīdī 1406. gadā šī bija pasaulē lielākā no ķieģeļiem celtā pils[13]. No 1309. līdz 1456. gadam Malborkas pils bija ordeņa lielmestra rezidence[14]. 847
Torun01CenterWithWall level corr.jpg Toruņas viduslaiku pilsēta Toruņa, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
53°2′0″N 18°37′0″E / 53.03333°N 18.61667°E / 53.03333; 18.61667
1997 Kultūra ii, iv Toruņas pilsētas arhitektūra veidojusies sākot no viduslaikiem, un pilsētas teritorijā ir vairāk nekā 200 militāri pieminekļi. Pilsēta ir slavena ar gandrīz neskarto viduslaiku pilsētas telpisko plānojumu un daudzjām gotikas ēkām, kas būvētas no ķieģeļiem, ieskaitot baznīcas, rātsnamu un daudzas pilsētnieku mājas. 1264. gadā tika izveidota Jaunā pilsēta, jo līdz tam bieži Veco pilsētas daļu piemeklēja plūdi. 1280. gadā Toruņa iestājās Hanzas Savienībā un līdz ar to kļuva par nozīmīgu viduslaiku tirdzniecības centru[15]. 835
Kalwaria Zebrzydowska 014.jpg Kalvarja Zebžidovska: Manierisma arhitektūra un parku komplekss un Svētceļojumu parks Kalvarja Zebžidovska, Mazpolijas vojevodiste
49°51′37″N 19°40′14″E / 49.86028°N 19.67056°E / 49.86028; 19.67056
1999 Kultūra ii, iv Lieliski saglabājies 17. gadsimta manierisma laikmeta reliģiskais komplekss. Pilsēta ir nosaukta reliģiskā kompleksa vārdā ko dibinājis Krakovas gubernators Mikolajs Zebrždovskis 1602. gada 1. decembrī. Svētvietā ietilpst bazilika, franciskāņu klosteris un svētceļu parks ar daudzām kapelām, krucifiksiem un citiem objektiem[16]. 905
ChurchOfPeace Jawor Wiki.png Miera baznīcas Javorā un Svidņicā Javora un Svidņica, Lejassilēzijas vojevodiste
51°3′14″N 16°11′45″E / 51.05389°N 16.19583°E / 51.05389; 16.19583
1999 Kultūra iii, iv, vi Vēsturiskas koka (fahtverka) luterāņu baznīcas. Baznīca Švidņicā ir lielākā koka baznīca Eiropā (garums — 44 m, platums — 30,5 m, laukums — 1090 m², ietilpība — 7000 cilvēku (3000 sēdvietas)). Baznīcu nosaukums cēlies no tā, ka tās tika uzceltas 17. gadsimta vidū pēc Vestfāles miera noslēgšanas, kad Eiropā ieviešas reliģiskās tolerances principi. Baznīcas ir īpašas arī ar to, ka tās ir luterāņu baznīcas, kuru interjerā drīzāk izpaužas katolisma principi[17]. 1054
Church of St. Michael in Dębno 2009 (4).jpg Dienvidmazpolijas koka baznīcas Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistes
49°51′34″N 20°16′29″E / 49.85944°N 20.27472°E / 49.85944; 20.27472
2003 Kultūra iii, iv Karpatu priekškalnu ciematiņos lieliski saglabājušās senās koka arhitektūras pieminekļi — sīko draudžu baznīcas. Sešas no tām 2003.gadā iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Koka baznīcas saglabājušās no vismaz 16. gadsimta. Tās veidotas guļbūves tehnikā un lieliski iederas Karpatu ainavā.Šo baznīcu arhitektūra sakņojas rutēņu tautas mākslas tradīcijā, un diezgan līdzīga stila celtnes sastopamas arī citur Karpatos[18]. 1053
Park Muzakowski2.jpg Mužakovska parks Lubušas vojevodiste
51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667
(kopā ar Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2004 Kultūra i, iv Lielākais un slavenākais angļu stila parks Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945.gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844.gadam izveidoja firsts Hermanis fon Piklers-Muskavs. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts Eduards Pecolds. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas[19]. 1127
Wrocław - Jahrhunderthalle1.jpg Simtgades zāle Vroclovā Vroclava, Lejassilēzijas vojevodiste
51°6′26″N 17°4′37″E / 51.10722°N 17.07694°E / 51.10722; 17.07694
2006 Kultūra i, ii, iv Izklaides un sporta zāle Vroclavā. Celta no 1911. līdz 1913. gadam, kad pilsēta atradās Vācijas impērijas sastāvā, pēc arhitekta Maksa Berga projekta agrīnā modernisma stilā. Bijusi liela loma no betona celto ēku attīstībā. Ēka bijusi modelis vēlākajām betona celtnēm[20]. 1165
Kwiaton 2.jpg Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā Brunari, Hotiņeca, Kvjatona, Ovčzari, Povrožnika, Raduža, Smolnika un Turžaņska, Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistes
49°57′10″N 23°0′10″E / 49.95278°N 23.00278°E / 49.95278; 23.00278
(kopā ar Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2013 Kultūra iii, iv Kopumā 14 cerkvas (baznīcas) Centrāleiropā. Šīs ēkas celtas no 16. līdz 19. gadsimtam. To cēluši Austrumu pareizticīgo un grieķu katoļu ticību atbalstītāji. Ēku dizainos atspoguļojas gan vietējo, gan pareizticīgo tradīcijas[21]. 1424

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
2012-08-30 pano gdansk sm2.jpg Gdaņska — Atmiņu un brīvības pilsēta Gdaņska, Pomožes vojevodiste
54°22′0″N 18°38′0″E / 54.36667°N 18.63333°E / 54.36667; 18.63333
2005 Kultūra ii, vi, vi 530
Bulwar w Augustowie.JPG Augustovas kanāls Podlases vojevodiste
53°52′0″N 22°58′0″E / 53.86667°N 22.96667°E / 53.86667; 22.96667
(kopā ar Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju)
2006 Kultūra i, iii 2101
Przełom Dunajca a1.jpg Dunajecas upes aiza Peninu kalnos Mazpolijas vojevodiste
49°24′0″N 20°24′0″E / 49.40000°N 20.40000°E / 49.40000; 20.40000
Daba 2006 2102
Zabytkowa Kopalnia Rud Srebronosnych Tarnowskie Gory 1 20070627.jpg Tarnovske Guru vēsturiskās sudraba raktuves un Pazemes ūdens sistemas Tarnovske Guri, Silēzijas vojevodiste
50°25′31″N 18°50′42″E / 50.42528°N 18.84500°E / 50.42528; 18.84500
2013 Kultūra i, ii, iii, iv 5794
Natural beech wood.jpg Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) (kopā ar Valsts karogs: Albānija Albāniju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Bulgārija Bulgāriju, Valsts karogs: Horvātija Horvātiju,
Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Rumānija Rumāniju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju, Valsts karogs: Spānija Spāniju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2015 Daba ix 6018
Krzemionki2.JPG Kržemionki — aizvēsturiskās krama raktuves Sventokšiskas vojevodiste
50°58′22″N 21°29′39″E / 50.97278°N 21.49417°E / 50.97278; 21.49417
2016 Kultūra i, iii, iv, v 6075

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Polija
  2. Properties inscribed on the World Heritage list, Poland. UNESCO World Heritage Centre. Last updated: 3 September 2010
  3. 2nd session of the Committee UNESCO World Heritage Committee. Washington, D.C. 5–8 September 1978.
  4. «Historic Centre of Kraków». UNESCO.
  5. «Wieliczka and Bochnia Royal Salt Mines». UNESCO.
  6. «Aušvicas koncentrācijas nometnes mājaslapa». Skatīts: 2012. gada 21. janvārī.
  7. «Auschwitz Birkenau German Nazi Concentration and Extermination Camp (1940-1945)». UNESCO.
  8. Gabriela Baczynska. «FEATURE-Climate change clouds fate of ancient Polish woods (angliski)». Reuters, 2008-09-28. Skatīts: 2008-09-28.
  9. «Białowieża Forest». UNESCO.
  10. «Historic Centre of Warsaw». UNESCO.
  11. «Old City of Zamość». UNESCO.
  12. Malbork Castle (with an area of 143,591 square meters), the largest castle in the world by KML Area Calculator. Touropia, the Travel List Website: "10 Largest Castles in the World." Accessed 6 April 2011.
  13. Emery, Anthony (2007), "Malbork Castle – Poland", The Castle Studies Group Journal 21: 139
  14. «Castle of the Teutonic Order in Malbork». UNESCO.
  15. «Medieval Town of Toruń». UNESCO.
  16. «Kalwaria Zebrzydowska: the Mannerist Architectural and Park Landscape Complex and Pilgrimage Park». UNESCO.
  17. «Churches of Peace in Jawor and Świdnica». UNESCO.
  18. «Wooden Churches of Southern Małopolska». UNESCO.
  19. «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
  20. «Centennial Hall in Wrocław». UNESCO.
  21. «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.