Trīkingsa salas

Trīkingsa salas
	Three Kings Islands
	Trīkingsa salu krasts
	Trīkingsa salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Indijas okeāns
Koordinātas	34°09′14″S 172°8′24″E / 34.15389°S 172.14000°EKoordinātas: 34°09′14″S 172°8′24″E / 34.15389°S 172.14000°E
Galvenās salas	Greitailenda
Platība	4,86 km²
Garums	14 km
Augstākais kalns	295 m
Administrācija
	Jaunzēlande
	Trīkingsa salas Vikikrātuvē

Trīkingsa salas (angļu: Three Kings Islands — ‘Trīs karaļu salas’) vai Manavatāfi (maoru: Manawatawhi — ‘elsojošā elpa’) ir Jaunzēlandei piederoša neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojušās ziemeļrietumos no Jaunzēlandes Ziemeļsalas galējā ziemeļu Rēinas raga, no kā tās atdala 48 km plats un līdz 300 m dziļš jūrasšaurums. Salas veidojas no divām grupām, kas izstiepušās austrumu—rietumu virzienā: austrumu, kurā ietilpst arhipelāga lielākā (4 km²) un augstākā (295 m vjl) Greitailenda un Nortīstailenda un mazākās rietumu grupas (0,74 km²).

Salas 1643. gada 6. janvārī atklāja holandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans un nosauca par godu atklāšanas dienai — Triju ķēniņu dienai (Drie Koningen Eyland). Trīkingsa salas bija pirmā Jaunzēlandes teritorija, ko atklāja eiropieši. Līdz 1840. gadam salas apdzīvoja maori, bet to skaits nekad nebija vairāk par 100. Kopš 1930. gada salas ir aizsargājama dabas teritorija.^[1]