Transferīns
Transferīns ir asins plazmas metālu saistoša transportējošā olbaltumviela. Tā ir galvenais dzelzs piegādātājs šūnām. Dzelzs, saistoties ar transferīnu, zaudē savu toksiskumu. Katra transferīna molekula spēj saistīt ne vairāk kā divus trīsvērtīgās dzelzs (Fe3+) jonus. Dzelzs katjonam atbilstošais anjons parasti ir bikarbonāts.[1]
Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cilvēku transferīns ir polipeptīds ar molekulmasu apmēram 80000 Da, kurā ietilpst 679 aminoskābes.[2][3]
Klīnikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klīniski izmanto dažu slimību diagnostikā. Izmeklēšanas materiāls ir asins serums. Indivīdiem, jaunākiem par 7 dienām, transferīna līmeņa norma ir 1,3—3,6 g/l; vecākiem par 1 gadu — 2,0—3,6 g/l.[1]
Transferīna līmeņa kāpšana novērojama pie dzelzs deficīta anēmijas. Transferīna līmeņa pazemināšanos novēro pie akūtas fāzes reakcijas (mazinās pirmo 17-48 stundu laikā), hemoglobīna sintezēšanas traucējumiem, neefektīvas eritropoēzes (talasēmija, megaloblastiskā anēmija, anēmijas pie hroniskām infekcijām), hemohromatozes, aknu slimībām, nepilnvērtīga uztura, audzējiem; nefrotisks sindroms un gastroenteropātijas var būt iemesls olbaltumu zudumam; iespējams transferīna sintezēšanas traucējums.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Клиническая лабораторная диагностика: национальное руководство: в 2 т. – Т. I. / под ред. В.В. Долгова, В.В. Меньгикова. – М.: ГЭОТАР-Медиа, 2012. – 928 с. ISBN 978-5-9704-2129-1 (т. I), ISBN 978-5-9704-2127-7 (общ.)
- ↑ Transferrin Arhivēts 2012. gada 11. decembrī, at Archive.is.
- ↑ Goldouzian Z., Goldouzian F., Momen-Heravi M. and Chamani J. The Investigation of the Interaction between Human Serum Transferring with Colchicine in the Presence of Pb+2 Ions: Synchronous Fluorescence Measurements. Journal of Chemical Health Risks 1(2): 13-15, 2011