Trešais Krusta karš

Vikipēdijas lapa
Trešais krusta karš
Siege of Acre.jpg
Vieta
Komandieri un līderi
Ričards Lauvassirds
Filips II Augusts
Frīdrihs I Barbarosa
Ungārijas Princis Geza
Jeruzalemes Gajs I
Hamfrijs IV
Balians
Tripoles Raimonds III
Joselīns III
Roberts IV de Sablē
Garnjē de Nabluss
Meistars Sibrands
Saladins
Kilidžs Arslans II
Rašids ad-Din Sinans
Īzaks II
Īzaks Komnenoss
Filips II Augusts un Ričards Lauvassirds pieņem Akonas kapitulāciju

Trešais Krusta karš (1189 — 1192) bija viena no Krusta karu militārajām kampaņām, kuras mērķis bija atgūt kontroli pār Jeruzālemi, kas 1187. gadā pēc kaujas pie Hatinas krita Saladīna vadīto spēku rokās.

Eiropiešu krustnešus šajā kampaņā vadīja tā laika ietekmīgākie monarhi — Frīdrihs I Barbarosa, Filips II Augusts un Ričards Lauvassirds. Šis karš bija daļēji veiksmīgs, jo eiropiešiem izdevās ieņemt Akonu un noslēgt ar Saladīnu pamieru, kura rezultātā krustnešu kontrolē pārgāja piekrastes josla starp Tiru un Jafu, kā arī svētceļniekiem tika atļauts apmeklēt Jeruzālemi, tomēr kampaņas laikā aizgāja bojā Frīdrihs I Barbarosa un viņa dēls. Krustnešiem tāpat neizdevās atgūt kontroli pār Jeruzālemi, kas palika Saladīna rokās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]