Trešais Krusta karš
| Trešais krusta karš | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| |||
| Komandieri un līderi | |||
|
Ričards I Lauvassirds Filips II Augusts Frīdrihs I Barbarosa Ungārijas Princis Geza Jeruzalemes Gajs I Hamfrijs IV Balians Tripoles Raimonds III Joselīns III Roberts IV de Sablē Garnjē de Nabluss Meistars Sibrands |
Saladins Kilidžs Arslans II Rašids ad-Din Sinans Īzaks II Īzaks Komnenoss | ||
| Spēks | |||
| Kopā: 36 000—74 000 vīru | |||
Trešais Krusta karš (1189 — 1192) bija viena no Krusta karu militārajām kampaņām, kuras mērķis bija atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas 1187. gadā pēc kaujas pie Hatinas krita Saladīna vadīto spēku rokās.
Eiropiešu krustnešus šajā kampaņā vadīja tā laika ietekmīgākie monarhi — Frīdrihs I Barbarosa, Filips II Augusts un Ričards I Lauvassirds. Šis karš bija daļēji veiksmīgs, jo eiropiešiem izdevās ieņemt Akonu un noslēgt ar Saladīnu pamieru, kura rezultātā krustnešu kontrolē pārgāja piekrastes josla starp Tiru un Jafu, kā arī svētceļniekiem tika atļauts apmeklēt Jeruzalemi, tomēr kampaņas laikā aizgāja bojā Frīdrihs I Barbarosa un viņa dēls. Krustnešiem tāpat neizdevās atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas palika Saladīna rokās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trešais Krusta karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |