Frīdrihs I Barbarosa

Vikipēdijas lapa
Frīdrihs I
Friedrich I.
Frīdrihs I Barbarosa (vidū)
Burgundijas karalis
Amatā
1152 — 1190
(kronēts 1178. gada 30. jūnijā, Arlā)
Priekštecis Konrāds III
Pēctecis Heinrihs VI
Vācijas karalis
(formāli Romiešu karalis)
Amatā
1152 — 1190
(kronēts 1152. gada 9. martā, Āhenē)
Priekštecis Konrāds III
Pēctecis Heinrihs VI
Itālijas karalis
Amatā
1155 — 1190
(kronēts ap 1155. gadu, Pāvijā)
Priekštecis Konrāds III
Pēctecis Heinrihs VI
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā
1155 — 1190
(kronēts 1155. gada 18. jūnijā, Romā)
Priekštecis Lotārs III
Pēctecis Heinrihs VI

Dzimšanas dati 1122. gads
iespējams Veingartenes abatija, Veingartene
(tagad Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1190. gada 10. jūnijā
Geksu upe, Kilikija
(tagad Karogs: Turcija Turcija)
Apglabāts Sv. Pētera baznīca, Antiohija, Karogs: Turcija Turcija
Dinastija Hoenštaufenu dinastija
Tēvs Frīdrihs II
Māte Bavārijas Judīte, Velfu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e) Burgundijas Beatrise, Ivreju dinastija
Bērni 12 bērni, tostarp Frīdrihs V, Heinrihs VI, Oto VI, Konrāds II, Švābijas Filips
Reliģija katoļticība

Frīdrihs I (vācu: Friedrich I., latīņu: Fridericus I, saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris 1190. gada 10. jūnijā) bija Hoenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155. gada līdz savai nāvei. Harismātiska, leģendām apvīta personība. Bija arī Burgundijas, Vācijas un Itālijas karalis, kā arī Švābijas hercogs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1122. gadā netālu no Rāvensburgas tagadējā Bādenes-Virtembergas zemē Vācijas dienvidos. Kopā ar tēvoci Konrādu III piedalījās Otrajā Krusta karā. Pēc Konrāda nāves 1152. gada 4. martā Frankfurtē tika ievēlēts par Romiešu karali (Rex Romanorum) un 9. martā Āhenē kronēts. No tēva puses būdams Hoenštaufens, bet mātes — Velfs, Frīdrihs apvienoja abas tolaik visietekmīgākās impērijas dzimtas. Sākot no 1154. gada sešas reizes veica militāras kampaņas Itālijā, iesaistīdamies gvelfu un gibelīnu cīņās un ierobežodams Ziemeļitālijas pilsētu patstāvību. Šajā laikā ieguvis iesauku "Barbarosa" (no itāļu: Sarkanbārdis). Sestās kampaņas laikā 1176. gada 29. maijā Lenjāno kaujā Lombardijas līgas karaspēks smagi sakāva impērijas spēkus — kādu laiku pēc kaujas uzskatīja, ka Barbarosa ir miris.

Ap 1155. gadu pāvests Adriāns IV viņu Pāvijā kronēja par Romas imperatoru. Pēc diviem gadiem (1157. gadā) rakstos impērijas apzīmēšanai sāka lietot vārdu sacrum (no latīņu: svētā).

Trešā Krusta kara laikā 1190. gadā Frīdrihs I noslīka Salepas upē Kilikijā (mūsdienu Turcijā).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Comyn, Robert (1851). History of the Western Empire, from its Restoration by Charlemagne to the Accession of Charles V. Vol. I.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hoenštaufenu dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Konrāds III
Burgundijas karalis un
Romiešu karalis

1152—1190
Pēctecis:
Heinrihs VI
Priekštecis:
Konrāds III
Itālijas karalis
1155—1190
Pēctecis:
Heinrihs VI
Priekštecis:
Lotārs III
Svētās Romas impērijas imperators
1155—1190
Pēctecis:
Heinrihs VI